Runājot par Vācijas nacistisko pagātni, Leiena atzina, ka ir ļoti jūtīga pret Rietumu likuma varas pamatprincipiem, un uzsvēra, ka visā blokā būtu jāievēro caurskatāmība.
"Mums ir jāizveido mehānisms, lai garantētu caurskatāmu uzraudzību, vai visās dalībvalstīs tiek ievērota likuma vara," klāstīja EK prezidenta amata kandidāte.
"Neviens no mums nav perfekts, un mums tas ir jāapzinās un jābūt caurskatāmiem," viņa piebilda.
Leiena uzstāja, ka dalībvalstīm ir jārīkojas aktīvāk pēc tam, kad ES jūnijā nespēja panākt vienprātību par klimata mērķiem līdz 2050. gadam.
"Es vēlētos, lai mēs kā Eiropas Savienība būtu pirmais kontinents, kurā sasniegta klimata neitralitāte, un, lai to paveiktu, mums jābūt ambiciozākiem klimata mērķiem 2030. gadam," viņa sacīja.
Vācijas aizsardzības ministri iztaujā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti no sociālistu, zaļo un liberāļu frakcijām, bet nākamnedēļ gaidāms EP balsojums par viņas apstiprināšanu augstajā amatā.
Leiena bija negaidīta, pēdējā brīža kompromisa kandidāte, par kuru Eiropas Savienības līderi vienojās pagājušajā nedēļā pēc ilgām un sarežģītām sarunām par iespējamo Žana Kloda Junkera pēcteci.
Lai gan gaidāms, ka viņu atbalstīs lielākās EP frakcijas, asi tiek kritizēts veids, kādā viņa tika amatam izvirzīta.
"Es zinu, ka mūsu kopīgais sākums nav bijis gluds," Leiena sacīja EP deputātiem liberāļu frakcija Eiropas atjaunotne deputātiem.
Konstantīns Klucis
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
ļuļa