Taču jaunā valdība, ko veido Konservatīvo un Liberāldemokrātu partijas, plāno 100 dienu laikā likvidēt šo projektu. Tas būs pirmais likums, ko izskatīs jaunais parlamenta sastāvs. «Šis likums ir pirmais solis no daudziem, ko valdība plāno spert, lai samazinātu valsts kontroli pār kārtīgiem, likumpaklausīgiem pilsoņiem un atdotu varu viņu rokās,» vēsta Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēza Meja. Viņai piebalso vicepremjers Niks Klegs: «Izšķērdīgā, birokrātiskā un uzbāzīgā ID karšu sistēma atspoguļo visu, kas pēdējos gados bija slikts valdības darbībā.»
Identitātes kartēs bija iekļauti personu dati, fotogrāfija, pirkstu nospiedumi un cita informācija. Sākotnēji bija plānots, ka karte būs obligāta visiem Lielbritānijas pilsoņiem, taču cilvēktiesību aizstāvji iebilda, ka valdībai nedrīkst uzticēt tik daudz informācijas par pilsoņiem. Tādēļ vēlāk tika nolemts, ka ID kartes iegūšana būs brīvprātīga. Cilvēki par to maksāja 30 mārciņu (25 lati), lai varētu izmantot kā personu apliecinošu dokumentu.
Taču tagad šīs kartes vairs nebūs derīgas, turklāt valdība neplāno atlīdzināt pilsoņiem izdevumus par tās iegādi. Līdz šim karti saņēmuši ap 15 000 pilsoņu, informē BBC. T.Meja vēsta, ka viņi varēs paturēt karti kā «suvenīru». Valdība arīdzan plāno iznīcināt datu bāzi, kurā apkopota biometriskā informācija par karšu īpašniekiem.