Tās ir lielākās izmaiņas Anglijas vāveru populācijā, kopš pirms 50 gadiem strauji samazinājās pamatpopulācijas rudās vāveres, kuras izzuda, strauji pieaugot lielāko un agresīvāko pelēko vāveru populācijai.
Rudo vāveru populācija Lielbritānijā agrāk bija mērāma miljonos, bet tagad to skaits ir samazinājies līdz tikai aptuveni 120 000.
Pirmās pelēkās vāveres Lielbritānijā parādījās 19.gadsimta beigās, kad aptuveni simts šo dzīvnieku tika turēti kā eksotiski mājdzīvnieki. Pašlaik to skaits sasniedzis divus miljonus.
Savukārt melnās vāveres ir pelēko vāveru ģenētiska mutācija, pastiprināta melanīna pigmenta produkcijas dēļ pelēko vāveru sudrabaino kažoku pārvēršot melnā krāsā.
Pirmās melnās vāveres Lielbritānijā savvaļā nonāca 19.gadsimta beigās, kad aptuveni desmit izbēga no privāta zoodārza Vobērnā, Bedfordšīrā. Savvaļā pirmā melnā vāvere manīta 1912.gadā.
Taču melno vāveru populācija strauji pieaug un, pēc ekspertu novērtējuma, pēc dažām desmitgadēm kļūs par dominējošo vāveru paveidu Lielbritānijā. Ja notiek pārošanās starp pelēko un melno vāveri, tad dominējošais ir melnā apmatojuma gēns un pēcnācēji ir melni. Tiek uzskatīts, ka melno vāveru skaits sasniedzis vismaz 25 000, kas galvenokārt mitinās Anglijas austrumos, taču atsevišķi īpatņi manīti arī citviet.
Anglijas Raskina universitātes Dzīvības zinātņu departamenta lektore Helēna Makrobija uzsākusi Melno vāveru projektu, kā mērķis ir apkopot datus par melno vāveru skaitu un dzīves vietām Britu salās. Projektā paredzēts meklēt izskaidrojumu, kāpēc pelēkās vāveres kļuvušas par tik veiksmīgu invazīvo sugu Lielbritānijā.
Britu ekspertiem ir arī teorija, ka melnās vāveres paaugstināta testosterona līmeņa dēļ ir agresīvākas par pelēkajām un tāpēc pamazām pārmāc to populāciju.