Kemerona vadība, kas ir pret referenduma rīkošanu, galu galā balsojumā Apakšnamā uzvarēja, kur 483 deputāti balsoja pret referenduma rīkošanu, bet par bija 111, jo pret referenduma izsludināšanu balsoja gan konservatīvo koalīcijas partneri - liberāldemokrāti, gan opozīcijā esošie leiboristi.
Lai gan parlamenta Apakšnama balsojums nav tiesiski saistošs, tam piešķirta liela politiska nozīme. No 305 torijiem, kas pārstāvēti parlamentā, partijas vadības rīkojumam balsot pret deklarāciju, kas paredz izsludināt referendumu, nepakļāvušies 79 likumdevēji, un analītiķi atzīst, ka to var uzskatīt par Kemerona līdera pozīciju apšaubīšanu.
Kemerons bija pieprasījis, lai balsojumam tiktu piemērota visstingrākā partijas disciplīnas procedūra, ļaujot noprast, ka to deputātu turpmākā politiskā karjera, kas nepakļausies vadības norādījumiem, ir apdraudēta. Minētā procedūra formāli paredz, ka deputātiem, kas nav pakļāvušies partijas disciplīnai, būtu jāatkāpjas no saviem amatiem.
Ārlietu ministrs Viljams Heigs, kas pats ir eiroskeptiski noskaņots, norādījis, ka referendums par Lielbritānijas turpmāko dalību ES ir "nepareizais jautājums nepareizā laikā", un brīdinājis, ka tas var apdraudēt jau tā nestabilo Apvienotās Karalistes ekonomiku.
Viņš arī atgādinājis, ka, lai gan konservatīvie vēlas atgūt Briselei nodotās pilnvaras, viņus saista koalīcijas līgums ar liberāldemokrātiem.
"Gandrīz neviens nav iestājies par vairāk referendumiem kā es. Gandrīz neviens nav tik izvērsti iebildis pret eiro kā es," intervijā raidorganizācijai BBC norādīja Heigs. "Taču šis ierosinājums ir nepareizais jautājums nepareizajā laikā."
"Tas nav nevienā no valdošo partiju manifestiem. Tas ir tiešā pretrunā ar referendumu rīkošanas noteikumiem, par kuriem tikko esam vienojušies ar lielu balsu vairākumu," uzsvēra ministrs. "Tas ekonomiski grūtā brīdī valstī radīs papildu ekonomisko nedrošību."
Parlamentā balsojums ierosināts, pamatojoties uz petīciju, kuru parakstījuši vairāk nekā 100 000 vēlētāju, kas pieprasa referenduma rīkošanu.
Deklarācija, kura tika pirmdien nodota balsojumam parlamentā, paredz, ka britiem tiks piedāvātas trīs izvēles - palikt ES, izstāties no bloka vai arī uzsākt sarunas par brīvāku dalības ietvaru, kas "balstītos tirdzniecībā un sadarbībā".
Deklarācijas autori uzsver, ka viņi nepieprasa tūlītēju referenduma rīkošanu, taču vēlas panākt, lai tas notiktu pašreizējā parlamenta sasaukuma pilnvaru termiņa laikā.