Tiesības izsludināt referendumu ir "rezervētas" Apvienotās Karalistes parlamentam, un tāpēc "Skotijas parlamentam nav tiesību lemt par Skotijas neatkarības referendumu", nolasot piecu tiesnešu vienprātīgo spriedumu, pavēstīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Roberts Rīds.
Skotijas premjerministre un Skotu Nacionālās partijas (SNP) līdere Nikola Stērdžena vēlējās rīkot jaunu neatkarības referendumu 2023.gada oktobrī, neraugoties uz Londonas konservatīvo valdības iebildumiem. Tomēr Skotijas valdība vispirms vēlējās gūt juridisku skaidrību, vai tā var to darīt.
Augstākajai tiesai bija jāpieņem lēmums, vai Skotijas parlaments var rīkot referendumu bez Apvienotās Karalistes valdības piekrišanas. Tiesa tagad nolēmusi, ka Skotijas parlaments nevar rīkoties bez Londonas piekrišanas.
Skotijas valdības advokāti vēlējās, lai Augstākās tiesas tiesneši atbalsta reģionālās valdības tiesības gadījumā, ja valdība Londonā turpinās bloķēt referenduma plānus.
Skotijas augstākā tieslietu pārstāve Dorotija Beina norādījusi, ka neatkarība ir "dzīvs un svarīgs" jautājums Skotijas politikā.
Skotijas valdība uzsvērusi, ka "pašnoteikšanās tiesības ir fundamentālas un neatsavināmas tiesības".
Taču Augstākā tiesa noraidīja skotu nacionālistu mēģinājumus Skotiju pielīdzināt Kvebekai vai Kosovai.
Rīds norādīja, ka starptautiskajās tiesībās pašnoteikšanās esot piemērojama vienīgi bijušo koloniju gadījumā vai arī to tautu gadījumos, kuras apspiež militārā okupācija, kas noteiktai grupai liedz to politiskās un pilsoņtiesības.
Neviens no šiem gadījumiem neattiecas uz Skotiju, uzsvēra Rīds.
Londona uzstāj, ka Skotija nevar rīkoties vienpusēji jautājumos, kas skar Apvienotās Karalistes konstitucionālos pamatus, un Lielbritānijas valdība vēl iepriekšējā premjerministra Borisa Džonsona vadībā norādījusi, ka negrasās dot šādas pilnvaras Edinburgas administrācijai.
Londona arī pauž viedokli, ka Skotijas neatkarības jautājums jau ticis atrisināts ar 2014.gada referendumu.
2014.gadā notikušajā referendumā 55% skotu atbalstīja Lielbritānijas vienotības saglabāšanu, tomēr Stērdžena vēlas sarīkot jaunu referendumu, ņemot vērā, ka vairums skotu 2016.gadā balsoja pret Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Stērdžena arī norādījusi, ka Skotijas parlamentā vairākums atbalsta neatkarību, un tas nodrošina demokrātisku mandātu otrajam referendumam.
Tomēr viņa iepriekš uzsvērusi, ka otrais neatkarības referendums, tā dēvētais "indyref2", būs konsultatīvs un notiks vienīgi ar Lielbritānijas Augstākās tiesas apstiprinājumu.
Taču Rīds noraidīja arī SNP argumentu par konsultatīva un tiesiski nesaistoša referenduma rīkošanu.
Jebkura šāda tautas nobalsošana izraisa "nopietnas politiskas sekas" neatkarīgi no tās tiesiskā statusa, uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Reaģējot uz trešdienas spriedumu, Stērdžena jau paziņojusi, ka ievēros tiesas lēmumu, taču apsūdzējusi Lielbritānijas valdību "necieņā" pret skotu tautas demokrātisko gribu.
"Šis spriedums apliecina, ka Apvienotā Karaliste, kas izprotama, kā nāciju brīvprātīga sadarbība, ja arī jebkad ir bijusi realitāte, tad tagad tā vairs nav realitāte," preses konferencē uzsvērusi SNP līdere.
Viņa piebildusi, ka Skotijas valdība nākamās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas, kas paredzētas 2025.gada sākumā, uztvers kā "de facto" referendumu par izstāšanos no 300 gadus ilgušās ūnijas ar Angliju un Velsu.
"Mums jāatrod citi demokrātiski, likumīgi un konstitucionāli līdzekļi, ar kuru palīdzību skotu tauta var paust savu gribu. Manuprāt, tās var būt vienīgi vēlēšanas," uzsvērusi Stērdžena.
Tikmēr Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks paziņojis, ka spriedums bijis "nepārprotams un noteikts", un piebildis, ka tagad pienācis laiks politiķu sadarbībai un ka viņa valdība grasoties ar to arī nodarboties.
Aptaujas liecina, ka šobrīd Skotijas neatkarības atbalstītāju skaits nedaudz pārsniedz to skotu skaitu, kas iestājas par palikšanu Lielbritānijas sastāvā.
papildināts viss teksts