Kā uzsvērts četru valstu ārlietu ministru kopīgajā paziņojumā, ir panākta principiāla vienošanās par to, kā iekļaut sarunu mandātā jautājumus, par kuriem daudz stingrāku ES nostāju vēlējās redzēt Lietuva. Tas bija gan jautājumā par enerģētiskās drošības stiprināšanu, gan tā dēvētajiem iesaldētajiem konfliktiem Moldovā un Gruzijā. "Lietuvas vitālās intereses ir ņemtas vērā un mums visiem par to būtu jābūt priecīgiem," Slovēnijas ārlietu ministra Dmitrija Rupela teikto citē AFP. Pirmdien gan vēl nebija skaidrs, kādas ir Viļņā panāktā kompromisa detaļas. Jau vēstīts, ka aprīlī notikušajās sarunās Luksemburgā Lietuva izmantoja savu veto, iestājoties pret mandāta došanu EK sarunu sākšanai ar Krieviju. Iepriekš mandāta apstiprināšanu ilgāku laiku bija bloķējusi Polija, jo tā bija iesaistījusies strīdā ar Krieviju par gaļas eksportu. Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) iepriekš ir uzsvēris, ka labāk ir sākt sarunas ar Krieviju, jo tikai, sēžoties pie sarunu galda, ir iespējams rast labākus risinājumus.
Lietuva atsakās no veto ES sarunām ar Krieviju
Jau maija beigās notiekošajā Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē varētu tikt lemts par sarunu sākšanu ar Krieviju. Tas kļuvis iespējams pēc tam, kad nedēļas nogalē sarunās Viļņā ES prezidējošās valsts Slovēnijas, Polijas un Zviedrijas ārlietu ministriem izdevās pārliecināt Lietuvu atteikties no veto sarunu sākšanai ar Krieviju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.