Par 141 Lietuvas Seima deputāta mandātu vēlēšanās sacentīsies 17 partijas un viena četru partiju koalīcija daudzmandātu apgabalos. Pieskaitot kandidātus vienmandāta apgabalos, kopumā šajās vēlēšanās mērosies spēkiem 1927 politiķi.
Piedalīties vēlēšanās un referendumā ir tiesīgi 2 579 466 vēlētāji, tostarp 13 519 Lietuvas pilsoņi, kas reģistrējušies balsošanai ārvalstīs.
Vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 20. Vienmandāta vēlēšanu apgabalos, kuros neviens no kandidātiem pirmajā kārtā nebūs ieguvis pietiekami daudz balsu, 28.otobrī notiks atkārtots balsojums.
Kā vedina prognozēt sabiedriskās domas aptaujas, šīs vēlēšanas Lietuvas politikā var iezīmēt jaunu pavērsienu pa kreisi, vēlētājiem paužot neapmierinātību ar konservatīvo vadītās valdības stingro taupības politiku, lai arī tā valsti izvedusi cauri krīzei.
Gan grūti prognozējamais referenduma iznākums, gan paredzamā varas maiņa padara nenoteiktāku arī AES projekta nākotni. Turklāt, lai referendums tiktu uzskatīts par notikušu, tajā jāpiedalās vismaz 50% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Lielākie panākumi visās pēdējā laika aptaujās tiek prognozēti Aļģirda Butkeviča vadītajiem sociāldemokrātiem un pretrunīgi vērtētā Krievijā dzimušā biznesmeņa Viktora Uspaskiha Darba partijai. Pēc ekspertu teiktā, Darba partijas vēlētāji ir pasīvāki, tādēļ tās rezultāti varētu atsķirties no aptauju datiem.
Savulaik impīčmenta ceļā no prezidenta amata atstādinātā Rolanda Paksa partija Kārtība un taisnīgums varētu ierindoties trešajā vietā un pašreizējā premjera Andrjus Kubiļus Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti, kas noturējušies pie varas visus četrus gadus, - ceturtajā vietā, lai gan politologi pieļauj, ka abas šīs partijas varētu apmainīties vietām.
Kā portālam Delfi.lt izteikusies politoloģe Jūrate Novagrockiene, lai gan opozīcija šajās vēlēšanās, visticamāk, triumfēs, tomēr valdošajiem labējiem var izdoties iegūt vairāk balsu, nekā liek domāt aptaujas, jo diezgan liela daļa vēlētāju Lietuvā nekad neatbalstīs kreisos.
Turklāt gan "tēvzemieši", gan viņu pašreizējā koalīcijas partnere - satiksmes ministra Eliģija Masjuļa vadītā Liberāļu kustība, kas aptaujās ieņem nākamo vietu, šim balsojumam mobilizējuši visus spēkus. Savukārt sociāldemokrātu kampaņai trūkst viengabalainības, bet Darba partija visu likusi uz vienas kārts, cerot vienīgi uz sava līdera harizmu.
Eksperte pat pieļauj, ka pēc svētdienas balsojuma jauno valdošo vairākumu vēl neizdosies izveidot, un visu izšķirs otrā kārta vienmandāta apgabalos, kur viņasprāt iespējami visdažādākie scenāriji.
Liberāļu kustībai ir labas izredzes pārvarēt 5% barjeru iekļūšanai Seimā, savukārt otrai šobrīd koalīcijā ietilpstošajai liberālajai partijai - Liberāļu un centra savienībai - tiek prognozēta bēdīgāka nākotne.
Dažādas prognozes tiek izteiktas par jauno partiju "Drosmes ceļš", kas veidojusies saistībā ar tā dēvēto Kauņas pedofilijas skandālu. Ne viens vien eksperts paudis viedokli, ka šī partija var sagādāt negaidītus pārsteigumus. Lai gan vienā no beidzamajām aptaujām par to solījušies balsot tikai 4% vēlētāju, tai prognozēti arī 10%, paturot prātā, ka šīs partijas atbalstītāji savu pārliecību aptaujās varētu būt noklusējuši.
Pārsteigumus varētu sagādāt arī Lietuvas poļu vēlēšanu akcija, kas aktīvi atbalsta poļu mazākumtautības intereses Lietuvā un tiecas arī pēc Varšavas aizstāvības.
Lai nu kā, pavērsiens pa kreisi Lietuvas politiskajā orientācijā liekas visai reāls. Kaut arī pašreizējais premjers Kubiļus ar savu veikumu krīzes laikā iemantojis cieņu Eiropā, tomēr viņa valdības uzturētais taupības režīms cilvēkus nogurdinājis. Valdošajiem tiek pārmesta arī nespēja ierobežot milzīgos emigrācijas apmērus.
Tiesa gan, arī prezidente Daļa Grībauskaite šīs valdības darbību vērtējusi atzinīgi, atgādinot, ka tā spējusi novērst finansiālu sabrukumu, iegrožot pārmērīgus tēriņus un nodrošināt vienu no lielākajiem un straujākajiem ekonomikas pieaugumiem Eiropas Savienībā, kā arī uzsākusi būtisku enerģētikas nozares pārkārtošana, ko nav iedrīkstējusies uzņemties neviena no iepriekšējām valdībām divdesmit neatkarības gados.
Tomēr pats premjers paudis bažas, ka pašreizējās opozīcijas partijas nespētu nodrošināt viņa valdības darbu pārmantojamību, atbildīgi turpinot aizsāktos soļus finanšu politikā un enerģētikā.
Sociāldemokrāti un Darba partija, kas varētu veidot jauno koalīciju, solījuši palielināt minimālo mēnešalgu un ieviest progresīvo nodokļu sistēmu, kā arī "pārstartēt" attiecības ar Maskavu.
Kā izteikušies eksperti, iespējams, šāda koalīcija aizstātu līdzšinējo taupības politiku ar piesardzīgiem investīciju un ekonomikas stimulēšanas soļiem, tomēr straujas pārmaiņas nav paredzamas. Tās ekonomiskā politika būtu vairāk sociāli orientēta un, domājams, labvēlīgāka pabalstu saņēmējiem, nevis strādājošajiem.
Visai grūti šobrīd pateikt, kā vēlēšanas un referendums ietekmēs Visaginas AES projekta nākotni. Dažādu partiju attieksme pret pašreizējās konservatīvo valdības virzīto projektu ir ļoti atšķirīga.
Premjers Andrjus Kubiļus uzsvēris, ka Lietuvai jāceļ sava atomelektrostacija, jo tai ir vajadzīgi papildu enerģijas avoti un atomenerģija ir lētākā no tiem. Viņš arī atklāti atzinis, ka Lietuvai ir svarīgi atbrīvoties no pašreizējās enerģētiskās atkarības, paturot prātā, ka Krievijai šai reģionā allaž bijušas ģeopolitiskas intereses.
Tikmēr opozīcijā esošie sociāldemokrāti aicinājuši vēlētājus balsot pret AES būvi, apšaubot projekta "tehnisko un komerciālo jēgu". "Mēs neplānojam nekavējoties atteikties no projekta, bet atgriezīsimies pie izsmeļošas analīzes," izteicies Butkevičs, ko uzskata par iespējamo nākamo premjeru.
Darba partija gan līdz šim zināmā mērā atbalstījusi AES projektu, tomēr tās līdera Uspaskiha izteikumos par šo jautājumu saklausāma piesardzīga nots. "Mēs gaidīsim projekta izklāstu, jo šobrīd nav skaidras nedz izmaksas, nedz elektroenerģijas cenas," viņš norādījis.
Kā prognozē Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta direktors Ramūns Vilpišausks, referendumā AES projekta pretinieki, iespējams, būs pārsvarā, bet dalībnieku skaits varētu izrādīties nepietiekams.