"Esam mainījuši savu lēmumu, un retranslētāji var brīvi izvēlēties, vai atstāt [šos kanālus] maksas paketēs, vai arī pārcelt atpakaļ," ziņu aģentūrai BNS trešdien sacījis LRTK priekšsēdētājs Edmunds Vaitekūns.
Pērn decembrī komisija vienbalsīgi pieņēma lēmumu dot rīkojumu visiem Lietuvā strādājošajiem retranslētājiem par kara propagandu un naida kurināšanu uz vienu gadu pārcelt Krievijas telekanālu RTR Planeta uz papildus apmaksājamo kanālu paketēm. Tāds pats lēmums šogad maijā tika pieņemts attiecībā uz NTV Mir Lithuania.
"Rīkojums retranslētājiem pārcelt uz maksas paketēm televīzijas programmas, kas pārkāpušas likumus, tika pieņemts, stingri ievērojot mūsu likumus. Tomēr pēc konsultēšanās ar EK uzskatām, ka arī šajos gadījumos būtu jābalstās uz Eiropas Savienībā noteiktajām procedūrām, kas tiek piemērotas, vēloties vispār ierobežot visas televīzijas programmas translācijas," skaidrojis Vaitekūns.
Vienlaikus viņš solījis, ka rudenī LRTK iesniegs Seimam likumdošanas grozījumu projektu, kas paredzēs vienādot sankciju piemērošanas procedūras raidorganizācijām.
Kā aģentūrai sacījis kultūras, audiovizuālo lietu un autortiesību atašejs Lietuvas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Sauļus Šimanausks, EK sākusi neoficiālu saraksti ar Lietuvu, cenšoties noskaidrot nostāju attiecībā uz pieņemtajiem lēmumiem un pastāvošajiem likumiem. Pēc viņa teiktā, EK uzskata, ka kanāla pārcelšana uz maksas paketēm uzskatāma par sankciju, kas ietekmē šo kanālu, tādēļ tā jāsaskaņo ar pašu translētāju un ar EK.
"EK vērtējumā lēmums kaut kādā ziņā pārkāpj Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas noteikumus, ka, iekams tiek sperti jebkādi soļi pret raidorganizācijām, tās par to būtu jābrīdina. Iespēja spert noteiktus soļus saskaņā ar Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu pastāv tikai pēc diviem brīdinājumiem, ja pārkāpums tiek izdarīts trešo reizi. Tātad viņi visvairāk raizējas par to, ka mūsu likums ir tāds, kāds tas ir, un LRTK rīkojas saskaņā ar likumu," viņš skaidrojis.
Lietuvas Seims pērn pieņēma prezidentes Daļas Grībauskaites rosinātos grozījumus likumā par sabiedrības informēšanu, kas nosaka, ka LRTK var bez papildu procedūrām uzdot retranslētājiem pārcelt programmas uz maksas paketēm. Tikmēr, nosakot stingrākas sankcijas, piemēram, dodot rīkojumu uz laiku apturēt programmas translāciju, atstāta spēkā prasība ievērot ES tiesībām atbilstošas procedūras.
"EK uzskata, ka pat mazākais solis, kas ierobežo brīvu pieejamību, var attiekties uz Audiovizuālo direktīvu, tādēļ pakalpojumu sniedzējs ir jāinformē par šīm problēmām un paredzētajiem soļiem, nevis jāsper tie uzreiz," norādījis Šimanausks.
Tomēr, viņaprāt, oficiālas juridiskas procedūras, piemēram, vēršanās Eiropas Savienības Tiesā, visticamāk, nav gaidāmas.
"Komisija izprot Lietuvas un trešo valstu jutīgumu un nevēlas saasināt jautājumu, paziņojot, ka mēs kaut ko esam pārkāpuši. Viņi saprot, ka tas tiešām nebija tas saturs, kuru būtu vajadzējis translēt," aģentūrai sacījis atašejs.
LRTK jau ne vienreiz vien uz laiku apturējusi Lielbritānijas jurisdikcijā esošās kompānijas Baltic Media Alliance, kurai pieder tiesības izplatīt kanālus Ren TV Baltic, Pirmais Baltijas kanāls (PBK) un NTV Mir Lithuania, Krievijā veidoto pārraižu retranslēšanu.
Koncerns vērsies Lietuvas Galvenajā administratīvajā tiesā (LVAT), pieprasot atcelt maijā noteiktās LRTK sankcijas. Baltic Media Alliance arī lūdzis uz tiesas laiku apturēt komisijas lēmumu, skaidrojot, ka tā dēļ sarukusi auditorija un kritušies ieņēmumi, bet tiesa trešdien šādu lūgumu noraidījusi.
LRTK pērn par kara propagandu un naida kurināšanu bija uz trim mēnešiem pilnībā aizliegusi retranslēt Zviedrijā reģistrēto telekanālu RTR Planeta. Tas bija pirmais gadījums Eiropas Savienībā, kad tika pilnīgi aizliegta ES valstī reģistrēta kanāla retranslācija. Lēmums noteikt skatītājiem papildu maksu par šo kanālu šogad tika pieņemts, konstatējot jaunus pārkāpumus.