Saskaņā ar jauno likuma redakciju uz dubultpilsonību varēs pretendēt septiņas cilvēku grupas. Viena no tām ir no Lietuvas emigrējušie kādreizējie Lietuvas pilsoņi, kuriem ir ES un NATO dalībvalstu pase; Lietuvas pilsoņu bērni, ja vismaz viens no vecākiem ir Lietuvas pilsonis; politieslodzītie, izsūtītie un viņu pēcteči trijās paaudzēs; padomju okupācijas laikā no Lietuvas izbraukušās personas un viņu pēcteči trijās paaudzēs; tradicionālās lielās lietuviešu kopienas valstīs, ar kurām Lietuvai ir kopīga robeža; ārvalstu pilsoņi, kuriem Lietuvas pilsonību izņēmuma kārtā piešķīris prezidents, kā arī jebkurā valstī dzīvojoši lietuvieši, ar kuriem Lietuva parakstītu īpašu līgumu par dubultpilsonību. Agrākais likumprojekts paredzēja, ka pirmajā dubultpilsonību iegūt tiesīgo personu grupā būs tikai lietuvieši, kuriem ir ES valstu pase, tomēr šis noteikums saniknoja ārpus Lietuvas dzīvojošos lietuviešus, jo viņi uzskatīja, ka tiek diskriminēti. Vairāki parlamentārieši uzskata, ka iespēja pretendēt uz dubulpilsonību tikai ES un NATO valstu pilsoņiem ir diskriminējoša, piemēram, pret emigrantiem, kuri dzīvo tādās valstīs kā Austrālija un Ukraina. Starptautisko tiesību eksperts Daiņus Žalims uzskata, ka šāds likums ir pretrunā ar konstitūciju un var devalvēt Lietuvas pilsonību, kura paredz gan abpusējas tiesības, gan pienākumus.
Lietuvas dubultpilsonību varēs saņemt emigranti — ES un NATO valstu pilsoņi
Lietuvas Seims apstiprinājis jauno Pilsonības likuma redakciju, kura paredz, ka Lietuvā uz dubultpilsonību varēs pretendēt emigranti, kuriem ir Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstu pase, raksta BNS. Daļa juristu uzskata, ka šāda likuma norma ir pretrunā ar Lietuvas konstitūciju, bet vairāki deputāti izteikuši bažas, vai tā nesašķels tautu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.