"Resursu, kas pašlaik ir Krievijas rīcībā, pēc mūsu vērtējuma, pietiktu tādas intensitātes karam kā tagad vel divus gadus," preses konferencē Viļņā teica Lietuvas Aizsardzības ministrijas Otrā operatīvo dienestu departamenta direktors pulkvedis Eleģijus Paulavičs.
Viņš sacīja, ka "Krievija kļūst aizvien totalitārāka, taču karš grauž režīma politiskos un ekonomiskos pamatus".
Lietuvas Valsts drošības departamenta un Aizsardzības ministrijas Otrā operatīvo dienestu departamenta ceturtdien publiskotajā ikgadējā ziņojumā par draudiem nacionālajai drošībai teikts, ka karš Ukrainā izgaismojis "Krievijas režīma korupciju un neefektivitāti, atklājis Krievijas militārā spēka robežas un to, ka [Krievijai] nav potenciāla, lai nodrošinātu ekonomikas un tehnoloģiju attīstību".
Krievijas atkarība no energoresursu eksporta ir palielinājusies un tai "nav alternatīvas šādam ekonomikas modelim", norādīts ziņojumā.
Tajā secināts, ka vairākums Krievijas iedzīvotāju pasīvi atbalsta karu, taču pagājušā gada mobilizācija atklājusi, ka "šis atbalsts nav tik liels, kā režīma propaganda mēģinājusi to iztēlot".
"Neapmierinātība ar režīma politiku pašlaik ir pasīva un izpaužas kā izvairīšanās no mobilizācijas vai sūdzības par nekārtībām bruņotajos spēkos un to sliktu apgādi," lasāms ziņojuma.
"Ekonomiskajai situācijai pasliktinoties, gaidāms, ka neapmierinātība ar Kremļa politiku tuvākajā laikā palielināsies," prognozē Lietuvas izlūkdienesti.
Ziņojumā arī teikts, ka Krievijas valsts iestāžu darbinieku un uzņēmēju vidū valda neziņa par nākotni.
Izlūkdienesti norāda, ka neveiksmes karā, jauna mobilizācija un strauja ekonomiskās situācijas pasliktināšanās var negatīvi ietekmēt režīma stabilitāti.
"Visticamākā alternatīva Putina režīmam ir cits autoritārs režīms, tāpēc domājams, ka Krievija arī turpmāk būs drauds un nestabilitātes avots reģionā vismaz vidējā termiņā," sacīts ziņojumā.