Viņš norādīja, ka Baltijas valstīm vajadzētu apsvērt šādu iespēju, ja AES celtniecība Baltkrievijā turpināsies, neievērojot starptautiskās prasības.
"Pirmkārt, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ir vajadzīgas vienošanās par tarifu sistēmu, par nodokļu sistēmu. Ja šai elektroenerģijai tiks uzlikts pietiekami liels nodokļu slogs, nebūs nekādu stimulu sūtīt to uz Lietuvu. Tomēr tas ir juridiski jūtīgs jautājums, tas attiecas uz daudzām starptautiskajām konvencijām, tādēļ es nevēlos pāragri izteikt precīzus variantus par ceļu, pa kuru mēs iesim, tomēr virzienam, es domāju, būtu jābūt tādam," ministrs sacīja aģentūrai BNS.
Viņš pauda cerību, ka Ostrovecas AES būvniecību uzraugošās starptautiskās organizācijas parūpēsies, lai tā tiktu būvēta, nepārkāpjot starptautiskās konvencijas.
"Pirmkārt, mums šeit, Lietuvā, ir jāizdara viss iespējamais, lai gadījumā, ja tā tiek uzbūvēta, tas tiek darīts atbilstoši starptautiskajiem standartiem, un, ja šie standarti tiek pārkāpti, tā netiek uzbūvēta," teica Masjulis.
"Līdz šim tā ir būvēta, neievērojot starptautiskās prasības. Tādēļ mēs paziņojam ļoti nepārprotami un stingri, ka tas ir nepieņemami, un mums jāsper visi soļi, tai skaitā, jāvēršas starptautiskajās organizācijās, lai saņemtu atbildes uz mūsu jautājumiem un skaidrojumus," uzsvēra ministrs.
Lietuvas un Baltkrievijas amatpersonām nākamajā nedēļā Viļņā ir paredzēta tikšanās, lai apspriestu vienošanos par abām valstīm nozīmīgo projektu ietekmes uz vidi novērtējumu. Vienošanās projekts ir apspriests vairākus gadus.
Novembrī Lietuvas Ārlietu un Enerģētikas ministrijas saņēma Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas vēstuli, kurā lūgta piekļuve Kroņu hidroakumulācijas stacijai, kas nodrošinātu rezerves jaudu Ostrovecas AES. Lietuva tomēr noraidīja šādu iespēju.
Lietuvas un Baltkrievijas divpusējā Tirdzniecības un ekonomiskas sadarbības komisija Ostrovecas AES celšanas jautājumu novembra vidū apsprieda Minskā.
Lietuvas vides ministrs Ķēstutis Trečoks toreiz sacīja aģentūrai BNS, ka Lietuva ir aicinājusi Baltkrieviju uzaicināt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misiju, lai tā novērtētu AES būvniecību.
Jau vēstīts, ka Baltkrievija būvē savu jauno AES Ostrovecas rajonā 50 kilometru attālumā no Lietuvas robežas, tādēļ Lietuva ir bieži paudusi bažas par tās drošumu un atbilstību starptautiskajiem standartiem.
Baltkrievijas AES pirmo reaktoru paredzēts nodot ekspluatācijā 2017.gadā, bet otro - 2019.gadā. Reaktoru kopējā jauda būs 2400 megavatu. Celtniecība sākta 2012.gada aprīlī. Lielāko daļu projekta izmaksu finansē Krievija.
AES Baltkrievijā gribēja būvēt jau 80.gadu sākumā, taču šis projekts tika apturēts pēc 1986.gadā notikušās Černobiļas AES avārijas Ukrainā.