Pirmajā sēdē komisija uzklausījusi Lietuvas Civilās aviācijas administrācijas (CAA) direktora vietnieku Alvīdu Šumsku, kas pastāstījis, ka lidmašīnai 5.maijā veikta pārbaude, kurā atklātas tikai nebūtiskas neatbilstības noteikumiem, kas nevarēja ietekmēt lidojuma drošību. 12.maijā lidmašīnai izdota atļauja vienreizējam lidojumam pāri Baltijas jūrai.
Kā norādījis komitejas priekšsēdētājs Artūrs Paulausks, vispirms paredzēts noskaidrot, kā Lietuvā darbojas gaisa telpas uzraudzības sistēma, kas par ko ir atbildīgs, kur ir nepilnības, kur trūkst koordinācijas. Komiteja, kurai savi atzinumi jāsniedz līdz 30.jūnijam, gatavojas strādāt ļoti intensīvi un sanākt uz sēdēm trīs reizes nedēļā.
Jau ziņots, ka sabiedrības Klaipedos Avialinijos lidmašīna, kurā atradās divi piloti ar 40 gadu lidojumu pieredzi, avarēja 16.maijā ceļā no Gēteborgas uz Klaipēdu. Avārijas iemesli joprojām nav zināmi. Lidmašīna tika atrasta pagājušās otrdienas pēcpusdienā Baltijas jūras dzelmē 124 metru dziļumā, aptuveni 700 metru attālumā no pēdējās pozīcijas, kuru bija fiksējis Zviedrijas radars.
Sākotnēji tika ziņots, ka nogrimušajā lidmašīnā cilvēku nav, bet divas dienas vēlāk, ceturtdienā, izmantojot videoiekārtas, noskaidrots, ka no ārpuses kabīnē saskatāms viena cilvēka siluets. Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks pieļāvis, ka lidmašīnā varētu atrasties abu lidotāju mirstīgās atliekas.
Medijos daudz spriests par to, vai Lietuvas dienesti rīkojušies pietiekami saskaņoti un operatīvi, lai pēc iespējas ātrāk atrastu pazudušo lidmašīnu. Arī prezidente Daļa Grībauskaite sākumā izteikusies, ka lidmašīnas un lidotāju meklēšana organizēta neprofesionāli, neoperatīvi un nekonsekventi. Tomēr šonedēļ viņa žurnālistiem sacījusi, ka pašlaik nevajadzētu domāt par to, ka saistībā ar šo operāciju "būtu jāripo galvām", taču notikušais liecina, ka Lietuvai ļoti vajadzīgs civilo krīžu vadības centrs, kas pirms vairākiem gadiem likvidēts, tā funkcijas sadalot starp dažādām institūcijām.