Kā valdības sēdē norādījis iekšlietu ministrs Sauļus Skvernelis, pretējā gadījumā Lietuva varētu zaudēt 2,7 miljardus eiro.
Pēc viņa teiktā, iecerētā pārdale būs nevis administratīva, bet statistiska. Paredzēts izveidot divus lielus reģionus - ekonomiski attīstītāko galvaspilsētas reģionu, ko veidotu Viļņas apriņķa pašvaldības, un Viduslietuvas un Rietumlietuvas reģionu, kas ietvertu Alītas, Kauņas, Klaipēdas, Marijampoles, Panevēžas, Šauļu, Tauraģes, Telšu, kā arī Utenas apriņķi.
Šāds risinājums nepieciešams, gatavojoties situācijai, ka Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP), rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2017.gadā pārsniegs 75% no ES vidējā rādītāja, tādēļ 2021.-2028.gada finansēšanas posmā Lietuva tiktu ieskaitīta pārejas reģionu kategorijā un ES finansiālais atbalsts tai tiktu samazināts līdz 60% no tagadējā līmeņa.
Iekšlietu ministrija iepriekš skaidrojusi, ka reģionu pārdalīšana neietekmēs pašvaldību sistēmu - cilvēkiem nebūs jāpārdeklarē dzīvesvieta, nemainīsies nedz iestāžu darbs, nedz vēlēšanu sistēma. Jaunais dalījums nākotnē ietekmēs tikai oficiālās statistikas datu vākšanu, palīdzot mazāk attīstītajiem reģioniem.
2014.-2020.gada plānošanas periodā Lietuvai paredzēts ES atbalsts gandrīz 8,5 miljardu eiro apmērā. 4,6 miljardi eiro no šīs summas paredzēti mazāk attīstīto reģionu attīstībai.