Tādu soli sliecas atbalstīt arī pašreizējais premjerministrs Aļģirds Butkevičs, kura vadītā sociāldemokrātu partija šobrīd risina koalīcijas sarunas ar Karbauska zaļzemniekiem.
"Kad tā [ministrija] tika izveidota, tās galvenā funkcija bija Visaginas AES celtniecība - tika izvirzīts tāds uzdevums. Tā kā šis projekts netiks īstenots un tas visiem ir pilnīgi skaidrs, tātad arī šī vajadzība [atkrīt]. Saprotu - ir pierasts, ka ir tāda ministrija un tāds ministrs, bet pēc savām funkcijām un uzdevumiem tai nebūtu sarežģīti integrēties Ekonomikas ministrijā kā departamentam," norādījis Karbauskis.
Kā ziņu aģentūrai BNS sacījis premjera preses pārstāvis Mindaugs Januļonis, Butkevičs šādu ierosinājumu atbalstītu. "Enerģētikas ministrijas funkcijas ir samazinājušās, daudzi projekti jau ir īstenoti. Protams, vēl ir [Lietuvas un Polijas gāzes starpsavienojuma] GIPL projekts, bet domājams, ka tā īstenošanai pietiktu arī ar departamentu," viņš norādījis.
Zaļzemnieki savā priekšvēlēšanu programmā uzsvēra, ka iebilst pret atomelektrostaciju reģionā, jo uzskata, ka "kodolenerģija nemēdz būt droša". Gan pats Karbauskis, gan viņa partija jau agrāk iestājās pret iespējamo atomelektrostacijas celtniecību un izvērsa aktīvu aģitāciju pirms 2012.gadā konsultatīvā referenduma, kurā lietuvieši visai pārliecinoši pauda noraidošu attieksmi pret jaunas kodolspēkstacijas būvi.
Partija gan iepriekš bija nosaukusi savu kandidātu uz enerģētikas ministra amatu - bijušo Cenu komisijas un enerģētikas uzņēmumu holdinga Epso-G vadītāju Virgīliju Poderi, tomēr Karbauskis norādījis, ka viņa komandas kandidāti, ieskaitot Poderi, "piedalījās vēlēšanās ne jau tādēļ, lai iegūtu kādu amatu, bet gan lai īstenotu iecerētos lēmumus".
Zaļzemnieku līderis arī solījis būtiski samazināt ierēdņu skaitu un optimizēt valsts pārvaldi.
Enerģētikas ministrija Lietuvā pirmoreiz tika izveidota drīz pēc neatkarības atjaunošanas - 1990.gada oktobrī, bet 1997.gadā tika likvidēta, tās funkcijas uzticot Ekonomikas ministrijai. 2009.gadā Enerģētikas ministrija tika izveidota no jauna. Tās kompetencē ir enerģētiskās drošības, kodolenerģētikas, enerģētisko derīgo izrakteņu, atjaunojamo energoresursu, elektroenerģijas, siltumenerģijas un energoefektivitātes jautājumi.
2011.gadā Lietuva izraudzījās Japānas kompāniju Hitachi par stratēģisko investoru Visaginas atomelektrostacijas projektam, ko tā gatavojās īstenot kopā ar Latviju, Igauniju un sākotnēji arī ar Poliju, bet gadu vēlāk sarīkotajā referendumā šis projekts neguva Lietuvas sabiedrības atbalstu. Tagadējā valdība gan vairākas reizes paziņojusi jaunus termiņus, kad tiks pieņemts lēmums par AES būvi, tomēr būtībā šī iecere ir sabrukusi.