"Šodien tika panāktas principiālas vienošanās attiecībā uz Lietuvas priekšlikumiem. Mēs esam atraduši iespējas, kā sarunu mandātā atspoguļot jautājumus par [naftas] cauruļvadu "Družba", juridisko sadarbību ar Krieviju un par iesaldētajiem konfliktiem," teikts paziņojumā, kas izplatīts pēc četru valstu ārlietu ministru tikšanās Viļņā.
Lietuvas ārlietu ministrs Petrs Vaitekūns, Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, Slovēnijas ārlietu ministrs Dimitrijs Rupels un Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts tikās Viļņā pirms pirmdien paredzētās kopīgās vizītes Gruzijā, kurā viņiem pievienosies arī Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Vizītes mērķis ir paust atbalstu Gruzijas valdībai un mazināt saspīlējumu starp šo Dienvidkaukāza valsti un Krieviju.
Vaitekūns pēc tikšanās žurnālistiem teica: "Tas, cik veiksmīgas būs sarunas, būs tieši atkarīgs no [naftas] piegāžu atjaunošanas pa cauruļvadu "Družba".
Kāds Lietuvas Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis, kas vēlējās palikt anonīms, aģentūrai BNS sestdien teica, ka Rupels brīdinājis Lietuvas diplomātus, ka piedalīsies četru Eiropas Savienības valstu ārlietu ministru kopīgajā vizītē Gruzijā tikai tad, ja Lietuva piekāpsies un atteiksies no saviem noteikumiem attiecībā uz sarunu mandātu par jaunu ES un Krievijas partnerattiecību un sadarbības līgumu.
"Kā var piedāvāt šādu apmaiņu? Nav skaidrs, vai ES prezidējošās valsts Slovēnijas ierosinājums ir visas ES pozīcija Gruzijas jautājumā, vai arī tas ir tikai neveiksmīgs Slovēnijas ierosinājums, kura mērķis ir likt Lietuvai atteikties no likumīgām prasībām, veidojot nostāju attiecībā uz ES un Krievijas vienošanos par stratēģisko partnerību," norādīja Lietuvas ĀM pārstāvis.
Lietuvas iebildumu dēļ ES valstu ārlietu ministriem sanāksmē Luksemburgā aprīļa beigās neizdevās vienoties par mandātu sarunām par jaunu ES un Krievijas partnerattiecību un sadarbības līgumu.
Lietuva izvirzīja vairākas prasības, kas, pēc tās domām, jāiekļauj sarunu mandātā. Šie jautājumi ir energodrošības garantija, sadarbība Kaļiņingradas apgabalā pazudušā Lietuvas uzņēmēja lietas izmeklēšanā un tā saucamo iesaldēto konfliktu atrisināšana Gruzijā un Moldovā.
Lietuva un Polija 2006.gadā uzlika veto ES sarunu mandāta apstiprināšanai par stratēģiskās partnerības līgumu, bet Polija to šogad atcēla.
Par galveno iemeslu Lietuvas noteiktajam veto tiek uzskatīta naftas vada "Družba" atzaru slēgšana 2006.gadā. Naftas cauruļvadus pārvaldošais Krievijas monopoluzņēmums "Transņeftj" cauruļvada slēgšanu 2006.gadā pamatoja ar avāriju. Lietuva apgalvoja, ka cauruļvada slēgšanas iemesli ir politiski un tās pamatā ir Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas pārdošana Polijas koncernam "PKN Orlen" nevis Krievijas pircējam.
Viļņas iebildumus pret Krievijas un ES sarunu sākšanu vairoja arī pazīstama Lietuvas uzņēmēja pazušana bez vēsts Kaļiņingradas apgabalā pagājušā gada aprīlī. Uzņēmējs Staņislovs Jucjus bija Lietuvas Uzņēmēju kluba dibinātājs un prezidents, Kaļiningradā bāzētā Lietuvas un Krievijas būvuzņēmuma "Rosļitstroj" ģenerāldirektors un "Rosļitstroj" pārvaldošā Lietuvas koncerna "Jupoja" valdes loceklis.
Polijas iepriekšējā labējā valdība uzlika veto Krievijas un ES sarunām pēc tam, kad Maskava aizliedza Polijas gaļas un citu pārtikas produktu importu. Krievija janvārī atcēla embargo pēc tam, kad Varšava atcēla iebildumus pret Maskavas sarunām par dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.
Jaunais ES un Krievijas līgums par partnerību un sadarbību aizstās pašreizējo partnerības un sadarbības līgumu, kurš tika noslēgts 1997.gadā un kura termiņš beidzās pērn novembrī. Kamēr nav parakstīts jauns līgums, spēkā paliek pašreizējais līgums.
ES un Krievija cer sākt sarunas par jauno līgumu ES un Krievijas samitā Rietumsibīrijas pilsētā Hantimansijskā jūnija beigās.