"Vārds "rusofobs" te nekādi neder. Ja būtu tāds vārds kā "Kremļafobs", es piekristu, jo mēs nošķiram Krieviju no tās pašreizējās varas piekoptās politikas," ziņu aģentūrai BNS sacījis Linkevičs. "Mēs cienām krievu kultūru, mēs rīkojam pasākumus, uz kuriem ierodas intelektuāļi, žurnālisti, rakstnieki, politologi," viņš piebildis.
Krievijas ārlietu ministrs piektdien Zviedrijas laikrakstā Dagens Nyheter publicētā intervijā paziņojis, ka Baltijas valstis neesot izrādījušas nekādu pateicību par to, ka Maskava ļāvusi tām "mierīgi aiziet", sabrūkot Padomju Savienībai. Īpaši viņš izcēlis Lietuvu, paziņojot, ka tā izdara spiedienu uz NATO, lai alianse ieņemtu "pret Krieviju vērstu virzienu".
Viņš norādījis, ka "kolēģi NATO" reiz viņam teikuši, ka Latvija, Lietuva un Igaunija "nomierināsies" pēc tam, kad pievienosies aliansei 2004.gadā. "Tās pievienojās NATO, bet nenomierinājās, jo īpaši tas attiecas uz mūsu kaimiņvalsti Lietuvu," laikraksts citē Lavrova sacīto.
Intervijā Krievijas ārlietu ministrs arī kritizējis Lietuvu par prāvu 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma lietā, kurā apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci izvirzītas vairāk nekā 60 personām, bet lielākā daļa no apsūdzētajiem tiek tiesāti neklātienē, jo atrodas ārvalstīs, galvenokārt Krievijā un Baltkrievijā, kas viņus atteikušās izdot. Tiesā viņus pārstāv valsts iecelti advokāti.
1991.gada janvārī, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, padomju karaspēka īpašās vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki.
"Žēl, ka vecāka gadagājuma cilvēki, kuri neuzbruka nekādiem civiliedzīvotājiem, vienkārši aizstāvēja televīzijas centru, pildīja pavēles, līdz pat šim laikam tiek staipīti pa Lietuvas tiesām un viņus mēģina vainot visos nāves grēkos. Domāju, ka tas ir nožēlojami un necienīgi," izteicās Lavrovs.
"Padomju Savienība izturējās augstsirdīgi. Neviens necentās noturēt Baltijas valstis ar spēku, lai gan valstī pat šis temats raisīja visdažādākās emocijas, kuras neanalizēšu. Izstājās mierīgi, saglabājot sakarus. Nekādu pateicību neviens par to nav ne redzējis, ne dzirdējis," viņš paziņoja.
Linkevičs šos Krievijas ārlietu ministra izteikumus vērtējis kā propagandu un "mākslu samainīt vietām darbojošās personas, cēloņus ar sekām, faktus". Viņš atgādinājis, ka pati Krievija atteikusies sadarboties lietā par Padomju Savienības agresiju Lietuvā 1991.gadā.