Lielbritānijas Pārtikas drošības aģentūra (FSA) pārbaudījusi 206 Lielbritānijā nokautu zirgu kautķermeņus. Astoņos gadījumos kautķermeņos atklāts šis medikaments, parlamentā skaidroja ministrs. "Trīs kautķermeņi Francijā nonākuši pārtikas ķēdē. Atlikušie pieci pārtikas ķēdē nav nonākuši," sacīja Hīts. "FSA sadarbojas ar Francijas varasiestādēm, cenšoties atsaukt gaļu no pārtikas ķēdes."
Tikmēr FSA izplatītā informācija liecina, ka pārtikas ķēdē, iespējams, nonākuši pat seši kautķermeņi, kuros atklāts cilvēku veselībai kaitīgais veterinārais medikaments.
Jāatgādina, ka tā dēvētais zirgu gaļas skandāls izcēlās 15.janvārī, kad Īrijā regulāro pārbaužu laikā īru un britu uzņēmumu izgatavoto liellopu gaļas burgeru sastāvā tika konstatēta zirgu gaļa. Šie burgeri tika pārdoti lielveikalu ķēdēs, tostarp Tesco veikalos. Skandāls spēkā pieņēmās pagājušajā nedēļā, kad saldēto pārtikas produktu uzņēmuma Findus Lielbritānijas filiāle sāka no tirdzniecības atsaukt liellopu gaļas lazanju.
Šāds lēmums tika pieņemts, balstoties uz piegādātāja - franču uzņēmuma Comigel - sniegto informāciju par veiktajām pārbaudēm, kuras uzrādīja, ka produkti satur 60% līdz pat 100% zirgu gaļu. Lazanju ražoja Comigel, taču tā tika pārdota ar Findus tirdzniecības zīmi. Arī Šveicē tirdzniecības tīklā Coop ar šo preču zīmi pārdotajās un Comigel izgatavotajās lazanjās atklāta zirgu gaļa.
Tāpat arī Francijā un Šveicē saldētās lazanjās atklāta zirgu gaļa, bet Zviedrijā, Nīderlandē un Vācijā no veikalu plauktiem izņemti tūkstošiem maltīšu, kuru sastāvā, iespējams, ir zirgu gaļa, kas nav norādīta uz iepakojuma. Comigel savu vainu notikušajā noliedz, skaidrojot, ka uzņēmums gaļu caur savu filiāli Luksemburgā iepircis no franču uzņēmuma Spanghero. Savukārt Spanghero uzstāj, ka tam gaļu piegādājušas divas lopkautuves no Rumānijas. Arī tās savu vainu neatzīst.
Tikmēr vairāki mediji kā iespējamo vaininieku min nīderlandiešu uzņēmēju, kompānijas Draap Trading Ltd vadītāju Janu Fasenu. Viņš britu laikrakstam The Guardian apstiprinājis, ka no divām Rumānijas lopkautuvēm iepircis zirgu gaļu un pārdevis to franču uzņēmumiem, taču noliedzis, ka gaļa būtu tikusi kļūdaini marķēta.
"Mēs to pārdevām Spanghero Francijā, kā arī klientiem Beļģijā un Holandē. Gaļa tika pārdota kā zirgu gaļa. Par to nav jautājumu," skaidroja uzņēmējs. "Kāds pieļāvis kļūdu, un tie noteikti neesam mēs." Arī Rumānija vairākkārt noliegusi, ka notikušajā vainojami tās uzņēmumi. Kopumā skandālā iesaistīti astoņu dalībvalstu uzņēmumi un lopkautuves.
Jāatgādina, ka saistībā ar zirgu gaļas skandālu Brisele aicinājusi visas dalībvalstis, sākot no 1.marta, trīs mēnešus izlases kārtībā veikt DNS pārbaudes pārstrādātas liellopu gaļas produktiem. "Šis ir Eiropas mēroga jautājums, kam nepieciešams Eiropas mēroga risinājums," pēc tikšanās ar Lielbritānijas, Francijas un citu skandāla skarto valstu ministriem norādīja ES veselības un patērētāju politikas komisārs, piebilstot, ka jāpārbauda būtu arī zirgu gaļa, vai tā nesatur veterināro medikamentu fenilbutazonu. "Runa ir par kādu pārtikas piegādes ķēdē, kas pārdod zirgu gaļu kā liellopu gaļu un, to darot, gūst peļņu negodīgā veidā," atzīmēja komisārs. "Nevienam nav tiesību par liellopu gaļu uzdot produktu, kurā nav liellopa gaļas," piebilda Borgs. "Kāds tiks saukts pie atbildības, pat pie kriminālatbildības."
Ja ES ieteikumi attiecībā uz apstrādātas gaļas kontroles pastiprināšanu tiks atbalstīti, pirmajā mēnesī - martā - tiks veikti vairāki tūkstoši pārbaužu. 4000 pārbaudēs tiks pētīti paraugi, kas izņemti no lopkautuvēm, bet 2500 paraugi būs jau apstrādāta gaļa. Lopkautuvēs tiks pārbaudīti 2500 ES ražotās zirgu gaļas paraugi, kā arī 1500 ārpus ES ražotās zirgu gaļas paraugi. Sākotnējie rezultāti gaidāmi 15.aprīlī.
Ministru sanāksmē pieņemtie priekšlikumi tiks apspriesti piektdien ES Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas ārkārtas sēdē. Ja komiteja ierosinājumus atbalstīs, tie tiks nodoti apstiprināšanai 25.februārī gaidāmajā ES lauksaimniecības ministru sanāksmē. Izmeklēšanu zirgu gaļas skandāla lietā koordinēs Eiropols.
Īrijas lauksaimniecības ministrs Saimons Kovenijs, kurš trešdien Briselē vadīja ministru sanāksmi, norādīja: "Ir nepārprotami skaidrs, ka šī ir Eiropas problēma, kas jārisina Eiropas līmenī." "Mums ir jānoskaidro, kurš ir atbildīgs, kā tas notika, un jāgādā, lai tas vairs neatkārtotos," uzsvēra ministrs. Pēc viņa teiktā, ES ministri atbalstījuši prasību uz apstrādātas gaļas izstrādājumiem norādīt izcelsmes valsti. Šobrīd šāda prasība ir spēkā tikai attiecībā uz neapstrādātu gaļu.
Savukārt Lielbritānijas pārtikas un vides ministrs Ouens Petersons pēc sarunām Briselē žurnālistiem atzina, ka "mēs nezinām, kas īsti nogāja greizi". Pirms došanās uz Eiropola galveno mītni Hāgā ministrs uzsvēra, ka "mums ir jāaizrokas līdz šīs lietas pamatiem".
Lai gan zirgu gaļa vēl neapdraud patērētāju veselību, atbildīgie dienesti pauduši satraukumu, ka gaļa varētu saturēt veterināro medikamentu fenilbutazonu, kas bieži tiek izmantots zirgu ārstēšanā. Šāda gaļa gan varētu apdraudēt cilvēku veselību, un to pārtikā lietot nav atļauts. Kamēr Lielbritānijā un Īrijā zirgu gaļas ēšana netiek uzskatīta par pieņemamu, Beļģijā, Francijā, Ķīnā, Krievijā, Kazahstānā, Itālijā un citviet tā tiek lietota uzturā.
Tikmēr eksperti secina, ka zirgu gaļas uzdošana par liellopu gaļu bijusi ļoti ienesīga. "Liellopu gaļa kilogramā maksā četrus eiro (2,81 latu), kamēr zirgu gaļa nemaksā vairāk par 90 centiem (63 santīmiem)," laikrakstam The Irish Times skaidroja profesors Patriks Vols. "Šī ir krāpšanās milzīgā apmērā. Un cilvēki, kas aiz tā stāv, pelnīja milzu naudu."