Lukašenko spējis noturēties pie varas, pateicoties ilgās valdīšanas gadu laikā izveidotajai un Baltkrievijas Valsts drošības komitejas (tur pazīstama ar PSRS laiku abreviatūru KGB) pārraudzītajai sistēmai, kas kontrolē uzņēmumos, iestādēs un mācību iestādēs notiekošo ar kuratoru palīdzību, raksta The New York Times. No ārpuses lielāko un vitāli nozīmīgāko atbalstu Lukašenko sniedz Krievija, kas ne tikai faktiski uztur Baltkrievijas patstāvīgi darboties nespējīgo ekonomiku, bet arī solījusi nepieciešamības gadījumā palīdzēt ar militāro un represīvo iestāžu spēku.
Tūkstošiem aizturēto
Polijā bāzētais Baltkrievijas ziņu kanāls Belsat TV atgādina, ka protesta akcijas Baltkrievijā sākās jau naktī pēc 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kad Minskā un citās pilsētās pulcējušos cilvēkus izdzenāja specvienības, izmantojot asaru gāzi, gumijas lodes un gaismas-trokšņa granātas. Dienas laikā valstī tika aizturēti vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku.
10. augustā Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka par Lukašenko nobalsojuši 80,23%, par Svetlanu Tihanovsku – 9,9%. Tas izraisīja protestētāju pulcēšanos tās pašas dienas vakarā un pirmā protestētāja nošaušanu protestu apspiešanas laikā. Lukašenko nosauca protestētājus par aitām, kuras "nesaprot, ko dara, un ka ar viņām sākts manipulēt".
Portāls TUT.by vēsta, ka kopš tā laika protesti nav rimuši, ir tikai pieaugusi protestētāju izpausmju un tajos piedalošos sabiedrības slāņu daudzveidība. Notikušas gan masveida akcijas, kurās pulcējušies simtiem tūkstošu cilvēku, gan vienkārši baltsarkanbalto karogu un simbolikas izvietošana labi pārredzamās vietās. Protestos lielā skaitā sākuši piedalīties pat kādreiz Lukašenko pārliecinoši atbalstošie pensionāri un strādnieki.
AlJazeera atzīmē, ka, par spīti tam, ka nozīmīgākie opozīcijas līderi atrodas vai nu apcietinājumā, vai ārzemēs, protesti cikliski turpinās katru nedēļas nogali.
Tiesa, ar katru nedēļu pieaug arī aizturēto (kopā ap 17 tūkstošiem cilvēku) un dažādi represēto Lukašenko režīma pretinieku skaits. Cilvēktiesību organizācijas apgalvo, ka vismaz 500 cilvēku ir sisti un spīdzināti aizturēšanas laikā.
Bezizejas situācija
Eksperti pauž viedokli, ka tagad iestājusies strupceļa situācija, ko raksturo cikliski notiekošas protesta akcijas, kam seko brutāla izrēķināšanās ar protestētājiem, ko Lukašenko sauc par Rietumu vadītiem nekonstitucionāla apvērsuma mēģinājuma dalībniekiem. Euronews atzīmē, ka baltkrievi protestos vienojas pret Lukašenko. Taču nav īsti skaidrs, kurš varētu visus protestētājus vienot par kaut ko. Sadrumstalotajai opozīcijai nav īstas politiskās darbības programmas un plānu. Lukašenko izdevies apslāpēt vispārējo streiku, uz ko mudināja Tihanovska.
"Daudzi, ieskaitot Tihanovsku, tagad runā par taktikas maiņu, taču nav īsti skaidrs, kādā virzienā. Tāpēc situācija atrodas bezizejā: vara nav gatava dialogam pēc opozīcijas noteikumiem, un opozīcija nespēj piedāvāt neko citu kā ielu protestus. Šajā ziņā ir iestājies strupceļš," Euronews citē baltkrievu žurnālistu un aktīvistu Alesu Kirkeviču. Taču 100 dienas ir pastiprinājušas baltkrievu solidaritāti, ko Lukašenko būšot grūti apslāpēt.