Pēc uzrunas, kurā viņš izziņošot atsevišķu nodokļu samazināšanu un citus pasākumus nevienlīdzības mazināšanai, Makrons pirmo reizi savas gandrīz divus gadus ilgušās prezidentūras laikā noturēs preses konferenci.
No tā, kā Makrona iecerētās reformas uzņems Francijas sabiedrība, lielā mērā būs atkarīgi viņa atlikušie trīs gadi Elizejas pilī un cerības uzvarēt 2022. gada prezidenta vēlēšanās. Valsts vadītāja ilgstoši zemo popularitātes reitingu nav uzlabojuši arī viņa centieni apvienot Franciju pēc pagājušajā nedēļā piedzīvotā postošā ugunsgrēka Parīzes Dievmātes katedrālē.
Nacionālo debašu auglis
Pagājušā gada novembrī visā Francijā aizsākās protestu kustība, kas iestājās pret Makrona iecerēto nodokļu pieaugumu degvielai, dzīves dārdzību un ienākumu samazināšanos un valsts pakalpojumu nepieejamību cilvēkiem, kas dzīvo ārpus valsts lielākajām pilsētām. Protestētāji, kuru atpazīšanas zīme ir dzeltenas luminiscējošas vestes, bloķēja autoceļus un iesaistījās sadursmēs ar policistiem. Visplašākās "dzelteno vestu" demonstrācijas ir notikušas galvaspilsētā Parīzē, kur protesti norisinājušies jau 23 sestdienas pēc kārtas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 25. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
hmmm
trusis nejaukais
c'est la vie