Makrons sacīja, ka viņš ir sadzirdējis, ko protestētāji saka, un ir piedāvājis atbildes īstermiņam, kā arī plašas sabiedriskās debates par valsts politiku.
"Tomēr es neuzskatu, ka mūsu demokrātija var funkcionēt ar dialogu, kas darbojas, vienīgi ieņemot publisko telpu, ar vardarbības elementiem," Briselē pēc ES samita sacīja Makrons.
"Tāpēc es uzskatu, ka saprāts un izpratne par sabiedrisko labumu tagad visus vadīs pievienoties nacionālajām debatēm," viņš piebilda.
Bažījoties par jauniem vardarbīgiem protestiem, kas jau piekto nedēļas nogali pēc kārtas varētu piemeklēt Francijas galvaspilsētu, Parīzes policijas priekšnieks Mišels Delpiks piektdien paziņojis par pastiprinātiem drošības pasākumiem.
Sarunā ar radiostaciju RTL Delpiks pavēstīja, ka atkal plāno sestdien kārtības uzturēšanai Parīzē mobilizēt 8000 policistu, kuru rīcībā būs arī 14 bruņumašīnas.
Viņš piebilda, ka atšķirībā no pagājušās nedēļas tiks izveidots lielāks skaits patruļvienību, kuru uzdevums būs aizturēt vandāļus Elizejas lauku apkārtnē, kas atkal varētu mēģināt demolēt veikalus un kafejnīcas.
Kopš 17.novembra, kad sākās tā dēvēto dzelteno vestu protesti, sadursmēs ar policiju vai negadījumos, kas ar tiem saistīti, dzīvību zaudējuši jau seši cilvēki.
"Dzelteno vestu" kustību sākotnēji izraisīja valdības lēmums paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, bet pakāpeniski tā izvērsusies daudz plašākos protestos, atspoguļojot vispārējo sabiedrības neapmierinātību ar prezidenta Emanuela Makrona politiku.
Lai gan valdība, piekāpjoties protestētājiem, paziņojusi par atteikšanos no plānotās degvielas nodokļa paaugstināšanas, un Makrons apsolījis paaugstināt minimālo algu, kā arī piekāpies jautājumā par paaugstinātu nodokļu piemērošanu pensionāriem, nekas neliecina, ka protestu kustība, kas satricinājusi visu Franciju, ietu mazumā.
Francija pēc iedzīvotāju ienākumiem
Margarēta
skats no malas