Vakar Makrons pabija Austrijas pilsētā Zalcburgā, kur tikās ar Austrijas kancleru, kā arī Slovākijas un Čehijas premjerministriem. Šodien viņš ierodas Bukarestē, lai runātu ar Rumānijas prezidentu un valdības vadītāju, bet rīt Francijas prezidents apmeklēs Bulgārijas Melnās jūras kūrortpilsētu Varnu, kur viņu uzņems Bulgārijas prezidents un premjers. Brauciena laikā Makrons metīs līkumu Ungārijai un Polijai, kuru labējās valdības viņš ir apsūdzējis ES vērtību necienīšanā.
Galvenais apspriežamais jautājumus visās trijās Francijas prezidenta pieturvietās būs viņa lobētās izmaiņas ES direktīvā, kas atļauj uzņēmumiem uz laiku nosūtīt darbiniekus uz citām bloka dalībvalstīm un maksāt viņiem attiecīgajā valstī noteikto minimālo atalgojumu, bet neveikt tur prasītos sociālos maksājumus par viņiem. Makrons apgalvo, ka to izmanto Austrumeiropas uzņēmumi, lai dempingotu savus konkurentus bagātākajās ES dalībvalstīs, arī Francijā.
Francijas prezidents uzskata, ka ārvalstu uzņēmumi, kuri negodīgi konkurē ar vietējām kompānijām, veicinājuši preteiropeiska noskaņojuma pieaugumu sabiedrībā, ko šogad notikušajās Francijas prezidenta vēlēšanās izmantojuši labējie un kreisie populisti.
Eiropas Komisijas piedāvātās izmaiņas direktīvā paredz, ka no vienas ES dalībvalsts uz citu dalībvalsti komandējumā nosūtītie darbinieki tur nevarētu strādāt ilgāk par 24 mēnešiem un viņiem būs jāsaņem tikpat liels atalgojums kā vietējiem. Makrons piedāvā komandējumu maksimālo laiku samazināt līdz 12 mēnešiem. Francija arī prasa pastiprināt cīņu pret direktīvas krāpniecisku izmantošanu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 24.augusta, numurā!
makaronam jàéd biezpiens
Atklājās
ceturtā diktatūra