Ar šo ideju Makrons nāca klajā Parīzē pēc sarunām ar Irākas premjerministru Haideru al Abadi, kas bija veltītas plašam jautājumu spektram no Francijas atbalsta karā pret džihādistu grupējumu Islāma valsts līdz Irākas tautsaimniecības atjaunošanai.
Francija un citas valstis ir satrauktas par situāciju ar kurdiem pēc pagājušā mēneša referenduma, atzina Makrons, piebilstot, ka Francija atbalsta Irākas stabilitāti un teritoriālo integritāti.
Svarīgs ir "nacionālais izlīgums un ietveroša pārvaldība", kas ietvertu kurdus, "ar kuriem Francija saglabā ciešas saites".
Dialogs "ir vienīgais ceļš" un "Francija ir gatava aktīvi dot ieguldījumu ar starpniecību", sacīja Makrons.
Irākas kurdu apdzīvotajās teritorijās 25.septembrī notika balsošana referendumā par Kurdistānas neatkarību, pret ko kategoriski iebilda Irākas centrālā valdība Bagdādē.
Kurdistānas vēlēšanu komisija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka vismaz 92,7% balsotāju atbalstījuši reģiona neatkarību.
Referenduma rezultāts nav juridiski saistošs, taču tas galu galā var novest pie reģiona neatkarības.
Balsošana notika trīs Irākas Kurdistānas reģiona provincēs - Dahūkā, Erbīlā un Suleimānījā, kā arī strīdus teritorijās, ieskaitot Kirkūkas provinci.
Bažas par referendumu paudušas arī ASV un citas rietumvalstis, kā arī Irāna un Turcija, kas nevēlas separātisku noskaņojumu uzliesmošanu savu kurdu vidū.
Irākas Kurdu apgabals tika izveidots 1992.gadā un ieguva oficiālu autonomiju pēc tam, kad 2003.gadā ASV vadītā iebrukuma rezultātā tika gāzts Sadama Huseina režīms.
Kurdu kompakti apdzīvotā teritorija mūsdienās ir sadalīta starp Turciju, Irāku un Sīriju, kā arī Irānu.