Izmantojot pikšķerēšanas e-pastus, hakeriem izdevies piekļūt vismaz septiņu Bundestāga deputātu un 31 reģionālā likumdevēja datoriem, ziņo izdevums Der Spiegel.
Bundestāga preses pārstāvis apstiprināja, ka kiberuzrukums ir noticis, bet sacīja, ka pašreiz nekas neliecina par tiešu uzbrukumu Bundestāga informāciju tehnoloģiju infrastruktūrai.
Drošības eksperti uzskata, ka aiz šiem uzbrukumiem stāv Krievijas militārais izlūkdienests GRU, ziņo Der Spiegel, norādot, ka pagaidām nav skaidrs, vai hakeriem izdevies piekļūt kādai sensitīvai informācijai.
Vairums no kiberuzbrukumā cietušajiem politiķiem ir no Vācijas valdošās koalīcijas partijām - kristīgajiem demokrātiem (CDU), to Bavārijas māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) un sociāldemokrātiem (SPD), vēsta "Der Spiegel".
Der Spiegel norāda, ka kiberuzbrukumos cietuši arī vairāki politiskie aktīvisti.
Vācijas kanclere Angela Merkele pagājušajā gadā paziņoja, ka viņai ir konkrēti pierādījumu tam, ka Krievija pret viņu vērsusi kiberuzbrukumus.
Viszināmākais incidents ir hakeru uzbrukums 2015.gadā, kad pilnībā tika paralizēts Bundestāga datoru tīkls, liedzot visam parlamentam vairākas dienas darboties internetā.
Vācijas prokuratūra pagājušajā mēnesī izvirzīja apsūdzības spiegošanā Vācijas pilsonim, kurš tiek turēts aizdomās par parlamenta stāvu plāna nodošanu Krievijas slepenajam dienestam 2017.gadā.
Vācijas Ārlietu ministrs Heiko Māss pagājušajā nedēļā norādīja, ka Vācija, visticamāk, kļūs par Krievijas dezinformācijas kampaņas mērķi pirms septembrī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām. Māss uzsvēra, ka tas ir pilnīgi nepieņemami.
Krievija noliegusi, ka būtu saistīta ar šādām aktivitātēm.