ES un Krievijas līderi sāk sarunas par jaunu sadarbības līgumu.
Atšķirībā no iepriekšējām reizēm Krievijas un ES līderi piektdien sammitā varēja pielikt punktu tam ar konkrētu apņemšanos - sarunu sākšanu par jauna sadarbības līguma izstrādi. Tāpat, pretēji ES vadītāju sarunām ar bijušo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, tagadējais Kremļa saimnieks Dmitrijs Medvedevs piektdien demonstrēja daudz lielāku vēlmi sadarboties un uzlabot attiecības ar Briseli. Taču, lai arī ar naftas naudu pārplūdušajā Hantimasijskas pilsētiņā sarīkotajā preses konferencē valdīja optimistisks noskaņojums, aiz slēgtām durvīm abas puses nebija spējušas vienoties par to, kā risināmi enerģētikas drošības, cilvēktiesību un Gruzijai piederošās Abhāzijas teritorijas jautājumi. Demonstrējot, ka vismaz vienā ziņā viņš neatšķiras no V.Putina, Krievijas prezidents arī izmantoja lielo ārvalstu žurnālistu klātbūtni, lai sava priekšteča leksikā kritizētu krievvalodīgo stāvokli Latvijā un Igaunijā, kā arī šo valstu Otrā pasaules kara vēstures interpretāciju.
Hantimasijskas sammita galvenais uzdevums bija dot formālo starta signālu abu pušu sadarbības līgumam, pie kura reāli Krievijas un ES pārstāvji ķersies klāt nākamnedēļ. "Es uzskatu, ka jaunajam līgumam ir jāatver jauna sadaļa mūsu attiecībās," piektdien paziņoja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo. Viņš atzinīgi novērtēja D.Medvedeva apņemšanos pieturēties pie likuma varas un "strādāt kopā kā atbildīgiem starptautiskās sabiedrības locekļiem". EK prezidents arī raksturoja Krievijas prezidentu kā "ļoti atvērtu personu".
Tikmēr D.Medvedevs, netieši atgādinot par Polijas un Lietuvas sākotnējo atteikšanos sākt sarunas ar Krieviju par jauna līguma parakstīšanu, paziņoja, ka ir satraukts par atsevišķu valstu mēģinājumiem divpusējās attiecības izcelt ES līmenī. "Mēs šodien atklāti apspriedām mūsu attiecību asos stūrus. No mūsu viedokļa par satraucošu tendenci kļuvusi tā dēvētās eiro solidaritātes pārvēršana par atsevišķu dalībvalstu divpusējo attiecību problēmu risināšanas instrumentu," paziņoja D.Medvedevs. Tāpat viņu uztraucot krievvalodīgo stāvoklis Igaunijā un Krievijā. Viņaprāt, "uzvara pār fašismu kļuvusi par kopējo Eiropas garīgi tikumisko bagātību". "Ir nepieļaujama mīkstā attieksme pret mēģinājumiem heroizēt nacistu atbalstītājus, centieni pārrakstīt atsevišķas Eiropas XX gadsimta vēstures lappuses," paziņoja Krievijas prezidents, kurš šos uzskatus paudis arī sarunās ar ES līderiem. Ž.M.Barrozo vien piebilda, ka ES novērtē PSRS ieguldījumu cīņā pret nacismu un ka padomju totalitārisma nosodīšana nenozīmējot Krievijas nosodīšanu.
Tāpat kā iepriekšējās reizēs, ES nav spējusi vienoties ar Maskavu cilvēktiesību un demokrātijas jautājumos, par Maskavas atbalstu separātiskajai Abhāzijai un Kosovas statusu, ziņo Reuters. ES ārlietu komisāre Benita Ferēro-Valdnere arī atzina, ka tāpat sarunās paustas bažas par Eiropas investīcijām Krievijā. Runāts par kompānijas BP konfliktu ar Krievijas partneriem. Tā pamatā ir strīds par naftas uzņēmuma TNK-BP īpašumtiesībām un kontroli.