Polijai nodots viens sējums ar oriģinālajiem dokumentiem un sējums ar visu pārējo šajos 67 sējumos esošo dokumentu aprakstiem, vēsta aģentūra "Interfax".
"Darbs pie 159.krimināllietas (Katiņas krimināllietas), ieskaitot materiālu atslepenošanu, pēc mana tieša rīkojuma tiks turpināts," tikšanās laikā paziņoja Medvedevs.
"Mēs pateicamies jums par teikto un darīto. Mēs to uzskatām par sākumu tālākam darbam, lai atšķetinātu Katiņas mezglu," sacīja Komorovskis. Katiņas noziegumus bijis "klupšanas akmens starp mūsu valstīm. Patiesība par Katiņu - tas ir kopīgs pārdzīvojums poļu un krievu tautām. Šī patiesība var būt labs pamats attiecību attīstīšanai starp mūsu valstīm".
Komorovskis ierodas Maskavā uz Krievijas rīkotajām svinībām par godu 65.gadadienai kopš uzvaras Otrajā pasaules karā.
Kā pavēstīja Krievijas-Polijas sarežģīto jautājumu risināšanas komisijas līdzpriekšsēdētājs Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta rektors Anatolijs Torkunovs atslepenotajos arhīvos ir detalizēta informācija par notikumiem Katiņā. Pēc viņa teiktā, šajos dokumentos ir pat ne "slepkavu, bet gan seržantu, konvojētāju vārdi, kuri izpildīja nelikumīgās pavēles no augšas".
Viņš atzina, ka pastāv problēma, kā "šīs informācijas atkāšanu uztvers šo cilvēku mantinieki, kuri vispār nav nekādā veidā atbildīgi".
No 1940.gada 3.aprīļa padomju iekšlietu karaspēks noslepkavoja vairāk nekā 22 000 poļu armijas virsnieku, policijas virsnieku, ārstu, profesoru un priesteru, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gadā.
1943.gadā parādījās pirmās ziņas par poļu militārpersonu masveida apbedījumiem Katiņas mežā un ap to - netālu no Smoļenskas Krievijā.
Nacistiskā Vācija nekavējoties vainoja slepkavībā padomju spēkus, bet Padomju Savienība vēlāk uzvēla vainu nacistiem un gandrīz pusgadsimtu apgalvoja, ka par to esot atbildīga Vācija.
Ar Katiņas lietu saistītos dokumentus pēc toreizējā prezidenta Borisa Jeļcina rīkojuma atslepenoja 1992.gadā. Taču arī pēc tam tie bija pieejami vien pētniekiem Maskavā.
Pēc 10.aprīļa aviokatastrofas, kurā bojā gāja valsts prezidents Lehs Kačiņskis un vēl 95 cilvēki, Krievijas arhīva tīmekļa vietnē ievietotas vairāku ar Katiņas slaktiņu saistīto dokumentu elektroniskās versijas.