Viņa arī izteicās par labu pašreizējās Eiropas bēgļu politikas harmonizācijai un pašreizējo situāciju raksturoja kā "ārkārtīgi neapmierinošu".
Ir nepieciešams izstrādāt vienotus standartus un "vienotu, Eiropai kopīgu patvēruma piešķiršanas politiku". Kopīgi arī ir jāpieņem lēmums par to, kādas valstis, no kurām bēgļi cenšas iekļūt Eiropā, būtu jāuzskata par bīstamām, sacīja kanclere, uzsverot, ka pārskatāmā nākotnē bēgļu jautājums Eiropas valstis nodarbinās "daudzkārt vairāk nekā Grieķija un eiro stabilitāte".
"Bēgļu tēma var kļūt par nākamo lielo Eiropas projektu, kurā mēs parādīsim, vai tiešām esam spējīgi darboties kopā," norādīja Merkele.
Runājot par trešo Grieķijas tautsaimniecības glābšanas plānu, par kuru Bundestāgs spriedīs trešdien, kanclere izteicās par labu Grieķijas parādu sloga atvieglināšanai.
Tomēr Merkele joprojām iestājas pret Grieķijas parādu daļas norakstīšanu. Parādu sloga atvieglošana no Eiropas kreditoru puses ir viens no nosacījumiem, ko savai tālākai dalībai Grieķijas palīdzības projektos izvirzījis Starptautiskais Valūtas fonds.