Savā uzrunā Merkele uzsvēra aktīvas pilsoniskās sabiedrības nozīmību Krievijā. "Krievija vēlas diversificēt (..), un mēs vēlamies tai palīdzēt," sacīja Merkele, norādot, ka inovācijas ir būtisks ekonomikas dažādošanas elements. "Mēs esam pārliecināti, ka tas izdodas jo īpaši sekmīgi, ja ir aktīva pilsoniskā sabiedrība."
Jau vēstīts, ka pēdējo nedēļu laikā Krievijā pārbaudes notikušas vairāk nekā 100 nevalstiskajās organizācijās, arī starptautisko cilvēktiesību aizsardzības organizāciju Human Rights Watch un Amnesty International birojos.
Pirms došanās vizītē uz Vāciju Putins piektdien noraidīja pārmetumus par kratīšanām Krievijas un ārvalstu nevalstisko organizāciju birojos. Skaidrojot plašu kritiku saņēmušo Krievijas varasiestāžu rīcību, Putins uzsvēra, ka Krievijai ir jāuzrauga tās ārvalstu organizācijas, kas iesaistītas Krievijas politiskajās norisēs.
"Krievijā darbojas 654 nevalstiskās organizācijas, kas, kā tagad noskaidrojies, saņem finansējumu no ārvalstīm. Sešsimt piecdesmit četras organizācijas - tas ir vesels tīkls visā Krievijā, visos valsts reģionos," intervijā Vācijas telekanālam ARD skaidroja Putins. "Vai varat iedomāties, cik daudz naudas ienācis šo organizāciju kontos vien četru mēnešu laikā, kopš mēs pieņēmām attiecīgo likumu?" vaicāja Putins.
"Jūs to nevarat iedomāties, un es arī to nezināju, - 28,3 miljardi rubļu, tas ir teju miljards dolāru." "Vai sabiedrībai nebūtu jāzina, kurš saņem šo naudu un kādam mērķim?" taujāja Putins. Salīdzinājumam - Rietumos darbojas tikai divas Krievijas valsts finansētas organizācijas - viena Savienotajās Valstīs, bet otra Eiropā, norādīja Putins.
Bažas par nevalstiskajās organizācijās veiktajām kratīšanām izteikušas ASV, Eiropas Savienība (ES), kā arī Vācija un Francija, to asi nosodījuši arī vairāki Kremļa cilvēktiesību padomes locekļi. Merkeles pārstāvis iepriekš bija brīdinājis, ka Krievijas varasiestāžu veiktās kratīšanas nevalstisko organizāciju birojos varētu pasliktināt Krievijas un Vācijas attiecības.
Putins gan noraidīja Vācijas telekanāla ARD žurnālista pausto pārliecību, ka kratīšanu rezultātā tikusi iebiedēta Krievijas sabiedrība. "Jūs baidāt Vācijas sabiedrību. Nekas tamlīdzīgs nenotiek, nav vajadzības baidīt cilvēkus," atbildēja Putins. "Kratīšanas, aresti. Kādas kratīšanas? Kādi aresti? Kurš tika arestēts? Nosauciet kaut vienu vārdu." "Mēs tikai vēlamies zināt, kurš saņem šo naudu un kam tā tiek tērēta," piebilda Kremļa saimnieks.
Vienlaikus Putins noraidīja pārmetumus arī par likumu, kas būtiski palielina naudassodu par pārkāpumiem protesta akciju norisē, skaidrojot, ka demonstrantiem ir jāievēro likums. "Ordnung muss sein (Kārtībai jābūt)," vācu telekanālam uzsvēra Putins, kurš labi pārvalda vācu valodu. "Tas ir labi zināms likums. Ir jābūt kārtībai. Nevar pieļaut haosu. Un to, pie kā noved haoss, jūs un es labi redzam, piemēram, Ziemeļāfrikas gadījumā. Kam tas ir vajadzīgs?"
Kratīšanas NVO birojos sākās pēc tam, kad Krievijā spēkā stājās jaunais likums, kurā sabiedriskās organizācijas, kuras saņem ārvalstu finansējumu, kvalificētas kā "ārvalstu aģenti" un noteikts, ka tajās veicamas stingrākas pārbaudes.
Tiesa, Krievijas varasiestādes kratīšanu vilni nesaista ar "ārzemju aģentu" likumu un, pēc visa spriežot, cenšas veikt padziļinātu izpēti tajās organizācijās, kuru aktivitātes izraisa varas struktūru nepatiku. Represijas varētu radīt jaunus apgrūtinājumus Putina jau tā sarežģītajās attiecībās ar Rietumiem.