"Šī konference neatrisinās Lībijas problēmas vienā piegājienā, bet, īstenojoties labākajam scenārijam, tā var kļūt par kaut ko labāku nekā karš," sacīja Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts.
Konferences viesu vidū ir Turcijas, Krievijas un Francijas prezidenti, Lielbritānijas premjers, ASV valsts sekretārs, Eiropas Komisijas prezidente, kā arī vairākas augstas Āfrikas un Tuvo Austrumu amatpersonas.
Konferences rīkotāji pauž cerības, ka ANO atbalstītā procesa rezultātā tiks apturēta bruņojuma un ārvalstu karotāju plūsma uz Lībiju.
Jau ziņots, ka Sarradžs šonedēļ sarunās Maskavā parakstīja vienošanos par pamieru, bet Haftars pameta Krievijas galvaspilsētu, šo dokumentu neparakstot.
Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss ceturtdien paziņoja, ka Haftars principā piekritis ievērot pamieru.
"Viņš piekrita ievērot pamieru, pat ja nedēļas sākumā Maskavā neparakstīja vienošanos par pamieru," sacīja Māss. "Tas ir ārkārtīgi svarīgi."
Kopš 2011.gada, kad NATO atbalstītās sacelšanās gaitā tika gāzts un nogalināts ilggadējais diktators Muammars Kadafi, Lībijā valda haoss. Uz kontroli pretendē divas konkurējošas valdības un daudzi kaujinieku grupējumi.
Tripoles valdību atzīst ANO un atbalsta Turcija un Katara, bet Tubrukas valdību atbalsta Ēģipte, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE). Pastāv spēcīgas aizdomas, ka arī Krievija atbalsta Haftara spēkus, lai gan Maskava noliedz, ka tai būtu kāda loma Lībijas konfliktā.
Situācija Lībijā saasinājās pagājušajā gadā, kad Haftara spēki aprīlī sāka uzbrukumu Tripoles ieņemšanai. Konfliktu sarežģījusi ārvalstu spēku iejaukšanās, arī AAE un Krievijas algotņi, kas atbalsta Haftaru.