Tostarp amatpersonas diskutēs par Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā 2015.gadā panāktās vienošanās īstenošanu Austrumukrainas konflikta izbeigšanai.
Ukrainas parlaments oktobra sākumā nolēma līdz 2019.gada beigām pagarināt īpašo tiesisko regulējumu Donbasa reģionam, kuru kontrolē Krievijas atbalstītie kaujinieki.
Berlīne uzskata šo pagarinājumu par pierādījumu Kijevas apņēmībai ievērot Minskas vienošanos.
Vācija ir aicinājusi visas konfliktā iesaistītās puses ievērot Minskas vienošanās nosacījumus, tostarp pamieru un nosacījumu par smagās artilērijas un karavīru atvilkšanu no frontes līnijas.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši aptuveni 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.