Merkele Trampam: Vācija pieņem "neatkarīgus lēmumus"

"Es personiski esmu pieredzējusi, ka daļu Vācijas kontrolēja Padomju Savienība. Šodien esmu ļoti laimīga, ka esam vienoti brīvībā (..), un tāpēc varam arī sacīt, ka īstenojam neatkarīgu politiku un varam pieņemt neatkarīgus lēmumus," norādīja Merkele.

Kā vēstīts, Tramps trešdien pirms Briselē paredzētā NATO samita paziņoja, ka gāzes importa dēļ Vācija kļuvusi par Krievijas gūstekni.

"Vācija ir Krievijas gūstekne, jo tā saņem pārāk daudz enerģijas no Krievijas," sacīja Tramps darba brokastīs ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. "Manuprāt, ir ļoti skumji, ka Vācija noslēgusi milzīgu naftas un gāzes darījumu ar Krieviju, lai gan no Krievijas ir jāpiesargājas, bet Vācija maksā miljardiem un miljardiem dolāru gadā Krievijai."

"Visi par to runā visā pasaulē, viņi saka - mēs maksājam miljardiem dolāru, lai jūs aizsargātu, bet jūs maksājat miljardiem dolāru Krievijai," teica ASV prezidents, uzsverot, ka "Krievija pilnībā kontrolē Vāciju".

Savukārt ASV "maksā daudz naudas", lai aizsargātu "Vāciju, Franciju un visus pārējos, (..) Tas ir turpinājies desmitgadēm", piebilda Tramps. "Mēs ar to nesamierināsimies."

"Vācija ir bagāta valsts (..), viņi varētu paaugstināt [aizsardzības izdevumus] nekavējoties, rīt, un viņiem nebūtu problēmu," kārtējo reizi atgādināja ASV prezidents.

Arī šos pārmetumus Merkele noraidīja, paziņojot, ka līdz 2024.gadam salīdzinājumā ar 2014.gadu Vācijas aizsardzības izdevumi būšot pieauguši par 80%.

Vācija importē dabasgāzi no Krievijas pa cauruļvadu Nord Stream, kas ieguldīts Baltijas jūrā, un pašlaik tiek būvēts vēl viens cauruļvads Nord Stream 2.

Stoltenbergs pirms NATO samita sākuma žurnālistiem teica, ka jautājums par Nord Stream 2 neesot alianses kompetencē.

"Vācijā ir dažādi uzskati par Nord Stream, tas ir labi zināms. Par to nav jālemj NATO, tas ir nacionāls lēmums," viņš norādīja.

Triju Baltijas valstu un Polijas parlamentu spīkeri martā kopīgā vēstulē brīdināja citu Eiropas valstu parlamentus, ka gāzesvads Nord Stream 2 ir Maskavas politikas instruments, kas padziļinās Eiropas atkarību no Krievijas.

Arī Eiropas Savienības (ES) klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete pērn atzina, ka "Nord Stream 2" nesaskan ar ES enerģētikas politikas mērķiem.