Ceremonijā Vācijas ziemeļaustrumu pilsētā Lubminā tiks svinīgi atzīmēta pirmās Krievijas gāzes saņemšana pa 1224 kilometru garo cauruļvadu.
Cauruļvada atklāšanā piedalās arī Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Ginters Etingers, kā arī Nīderlandes un Francijas premjerministri.
Kad cauruļvads tiks nodots ekspluatācijā 2012.gadā, tas uz Eiropas Savienību transportēs 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā vismaz 50 gadus, norāda konsorcijs Nord Stream.
Krievija pirmo gāzes apjomu pārsūknēšanu pa Nord Stream uzsāka septembrī, un Maskava plāno šo cauruļvadu izmantot, lai mazinātu tās atkarību no Ukrainas un citām tranzītvalstīm, kur piedzīvotas nesaskaņas saistībā ar gāzes cenām, kas radījušas arī piegāžu traucējumu Eiropai.
7,4 miljardus eiro izmaksājušais cauruļvads savieno Viborgu Krievijā un Greifsvaldi Vācijas ziemeļos, šķērsojot Baltijas jūru caur Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas ūdeņiem.
Nord Stream projektu vada Krievijas valsts enerģētikas gigants Gazprom un Vācijas kompānijas E. On Ruhrgas un BASF-Wintershall.
Gāzes vada celtniecību neatbalstīja Polija un Baltijas valstis, kas pauda uzskatu, ka tā vienīgais mērķis ir apiet to teritoriju.
Atbilstoši respektablā laikraksta The Wall Street Journal ziņām projekts Varšavā dēvēts par Molotova-Ribentropa cauruļvadu.
Baltijas valstīs arī valda bažas par cauruļvada būvniecības iespaidu uz vidi, jo Baltijas jūrā pēc Otrā pasaules kara tika nogremdēta gan parastā, gan ķīmiskā munīcija.