Lielais šo vēlēšanu nezināmais – ar kuru no pārējām partijām Merkeles konservatīvie jau nākamnedēļ varētu uzsākt sarunas par koalīcijas veidošanu. To var ietekmēt tieši AfD panākumi, lai gan pašai partijai ir nulle izredžu strādāt valdībā.
Jaunākās aptaujas rāda, ka par CDU/CSU svētdien varētu nobalsot aptuveni 36% no balsstiesīgajiem. Ar lielu balsu atpalicību aiz konservatīvajiem ierindosies viņu pēdējo četru gadu partneri valdībā – Sociāldemokrātu partija (SPD) ar bijušo Eiropas Parlamenta prezidentu Martinu Šulcu priekšgalā. Dažādās aptaujās atbalsts SPD svārstās 20–23% robežās.
Gada sākumā, kad SPD paziņoja, ka partijas kanclera amata kandidāts būs EP pametušais Šulcs, sociāldemokrāti piedzīvoja strauju popularitātes kāpumu, vienubrīd vēlētāju aptaujās pat apsteidzot CDU/CSU. Kas tāds nebija noticis desmit gadus. Tomēr drīz vien atbalsts SPD tikpat strauji sāka samazināties. Partija arī piekāpās CDU trijās reģionālajās vēlēšanās.
Vēl augustā Šulcs aicināja nenorakstīt SPD izredzes un nogaidīt līdz priekšvēlēšanu kampaņas pēdējām dienām. Kā redzams, viņa optimismam nebija pamata. Tagad SPD jau ir nopietni jāsatraucas, vai viņi svētdien Bundestāga vēlēšanās nefinišēs ar zemāko rezultātu pēckara periodā. Analītiķi pieļauj, ka gadījumā, ja SPD saņems tikai 20% balsu, partijas vadībai būtu grūti paskaidrot saviem vēlētājiem, kāpēc sociāldemokrātiem vēl četrus gadus strādāt vienā koalīcijā ar CDU/CSU, nevis palikt opozīcijā.
Ironiski, bet vājš SPD starts nebūtu pa prātam arī kanclerei Merkelei, jo sociāldemokrātu nonākšana opozīcijā sarežģītu viņas iespējas izveidot nākamo valdību. Vairākums vēlētāju apgalvo, ka viņi gribētu, lai arī turpmāk valsti vadītu tā dēvētā lielā koalīcija, kas ir darbojusies astoņus no divpadsmit Merkeles valdīšanas gadiem.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 22. septembra, numurā!
Šito
Trollis JT