Kā Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis otrdien izteicies Lietuvas enerģētikas konferencē, valstij ir jālemj par gāzes elektrostaciju vai atomelektrostaciju būvi.
Ministrs prognozējis, ka jau 2030.gadā Lietuvā elektroenerģijas deficīts varētu pārsniegt 500 megavatus. Šobrīd, novērtējot visu starpsavienojumu potenciālu un ražošanas jaudas, elektroenerģijas pārpalikums ir 4700 megavati.
Masjulis skaidrojis, ka 2030.gadā elektroenerģijas pieprasījums Lietuvā būs pieaudzis par 500 megavatiem, sasniedzot 2450 megavatus, bet vienlaikus būs sarukušas starpsavienojumu jaudas un līdz ar to - arī elektroenerģijas importēšanas iespējas. Pēc viņa teiktā, par īsti drošu var uzskatīt tikai starpsavienojumu ar Zviedriju NordBalt.
Tikmēr 1300 megavatu starpsavienojumi ar Baltkrieviju būs jāslēdz, jo tā Astravjecā, netālu no Lietuvas robežas, būvē drošības prasībām neatbilstošu atomelektrostaciju un Lietuva elektroenerģiju no Baltkrievijas neimportēs.
"Mums nebūs citu iespēju, kā vien neizmantot šos starpsavienojumus," uzsvēris ministrs.
Pēc ministra teiktā, arī Krieviju nevar uzskatīt par drošu partneri, tādēļ nevar plānot, ka elektroenerģiju varēs importēt no Kaļiņingradas pa 600 megavatu starpsavienojumu.
Viņš piebildis, ka Igaunija apsver iespējas kļūt par elektroenerģijas importētāju, un tas nozīmētu, ka elektroenerģija no Somijas caur Igauniju un Latviju vairs nenonāktu Lietuvā.
"Ja Igaunija kļūs par importētāju, varam teikt, ka starpsavienojums ar Latviju jeb vēl 1300 megavatstundas atkrīt. Ja igauņi "nosūknē" Somijas elektroenerģiju, Latvija ir valsts ar deficītu un šī elektroenerģija pie mums nenonāks“, skaidrojis Masjulis.
Ministrs atzinis, ka arī starpsavienojumu ar Poliju LitPol Link šobrīd vēl nevar droši vērtēt no ilglaicīgas perspektīvas, jo nav saprotams, kā rīkosies kaimiņvalsts.
"Mēs vēl pilnībā nesaprotam, kas notiek Polijā. Tā bija liela mīkla, kādēļ poļi neielaiž vai neizlaiž elektroenerģiju. Sākumā mēs domājām, ka tā ir poļu viltība - paņemt lēto maksimumstundu elektroenerģiju no mums un tad noslēgt [starpsavienojumu], lai [cena] nekristos zemāk par viņu ražošanas bāzes cenu. Tagad redzam, ka ziemeļos elektroenerģijas trūkst, tātad iemesli ir citi. (..) Jautājumus ar Poliju mēs atrisināsim, bet pagaidām ierēķināt šo starpsavienojumu nevaram," izteicies Masjulis.
Tātad ar drošu elektroenerģijas importu varēs rēķināties tikai no Zviedrijas pa 700 megavatu starpsavienojumu, viņš secinājis.
Vienlaikus Masjulis uzsvēris, ka pašreizējās maksimālās Lietuvas elektroenerģijas ražošanas jaudas, kas sasniedz 2253 megavatus, samazināsies līdz 1200 megavatiem, ja netiks plānoti jauni projekti. Tas nozīmē, ka Lietuvā izveidosies elektroenerģijas deficīts 500 megavatu apmērā.
Tādēļ, kā uzskata enerģētikas ministrs, Lietuvai jādomā par tālāku gāzes elektrostaciju vai atomelektrostaciju celtniecību, tomēr kodolenerģētikas attīstību vērts nopietni apsvērt vienīgi tad, ja tirgus dos nepārprotamu signālu, ka šāds projekts būtu konkurētspējīgs un iespējams.
Par ražošanas jaudu palielināšanu konferencē runājis arī Lietuvas pārvades tīklu operatores Litgrid stratēģiskās infrastruktūras departamenta direktors Karolis Sankovskis. Arī viņš uzsvēris, ka pēc desmit gadiem ar starpsavienojumiem vien nepietiks, lai Lietuvas energosistēma būtu droša.
"Ir jādomā par ražošanas jaudu attīstību. (..) Sistēmas adekvātumam nepieciešams līdzsvars starp ražošanu un importu," viņš uzsvēris.
Pēc Sankovska teiktā, Baltijas reģionā vērojama tendence, ka vecās elektrostacijas tiek slēgtas straujāk, nekā tiek celtas jaunas.
Lietuva atsevišķos laika posmos importē līdz 80% elektroenerģijas. Saskaņā ar Litgrid datiem, pērn valsts importējusi vidēji 66% no visas Lietuvā patērētās elektroenerģijas.