"Polijai nav iespējams piemērot nekādus naudassodus par nākotnes aktivitātēm [gāršā], kas nenotiks, jo Polija par 100% ievēro likumu," preses konferencē sacīja ministrs.
"Polija turpmāk - tāpat kā līdz šim - ievēros ES Tiesas lēmumu attiecībā uz Belovežas gāršu," norādīja Šiško, piebilstot, ka Varšava atbildēs tai atvēlēto 15 dienu laikā.
Belovežas gāršā vairs netiek izmantota smagā mežizstrādes tehnika - tā saucamie harvesteri - un tā tiks aizstāta ar motorzāģiem, veicot meža darbus, "lai mežā nodrošinātu sabiedrības drošību", otrdien sacīja Polijas meža dienesta vadītājs Konrāds Tomaševskis.
Šiško atgādināja, ka vairākkārt mudinājis zinātniekus, vides aktīvistus un ārvalstu diplomātus apmeklēt Belovežas gāršu un pašiem pārliecināties par situāciju.
ES Tiesa pirmdien aicināja Polijas konservatīvo valdību nekavējoties pārtraukt koku izciršanas darbus Belovežas gāršā, pretējā gadījumā Varšavai var tikt piemērots 100 000 eiro dienā liels sods.
"Polijai ir nekavējoties jāpārtrauc tās aktīvā mežu pārvaldīšanas darbība Belovežas gāršā, ja neskaita izņēmuma gadījumus, kad tie ir strikti nepieciešami sabiedrības drošībai," paziņoja ES Tiesa.
ES Tiesa jau 27.jūlijā bija likusi Polijai apturēt mežu izciršanas darbus Belovežas gāršā.
Belovežas gārša iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šajā teritorijā ir unikāla augu un dzīvnieku pasaule, tostarp tur mīt kontinenta lielākais zīdītājs sumbrs jeb Eiropas bizons.
Polijas valdība apgalvo, ka izciršana, kas tika sākta pērnā gada maijā, tiek veikta, lai novērstu astoņzobu mizgrauža radītos bojājumus un samazinātu meža ugunsgrēku risku.
Tomēr zinātnieki, ekologi un ES uzskata izciršanu par nepamatotu un aktīvisti apgalvo, ka tai ir komerciāli nolūki.
Varšavas un Briseles starpā izraisījušās domstarpības vairākos jautājumos, arī par strīdīgus vērtējumus izsaukušo konservatīvās valdības tiesu reformu.