Starp ASV un tolaik Padomju Savienību noslēgtais Vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojuma līgums (INF) paredz, ka abām lielvalstīm jāiznīcina savā arsenālā esošās un no sauszemes platformām palaižamās tuva (no 500 līdz 1000 kilometriem) un vidēja (no 1000 līdz 5500 kilometriem) darbības rādiusa raķetes, kā arī to palaišanas iekārtas un cita ar šāda darbības rādiusa raķetēm saistītā infrastruktūra.
ASV un NATO uzskata, ka Krievijas rīcībā esošā spārnotā raķete 9M729/SSC-8, kuru var aprīkot arī ar kodolgalviņu, pārkāpj līguma nosacījumus.
"Mēs aicinām Krieviju izšķirties par atbildīgu rīcību, bet pagaidām neredzam nekādas indikācijas, ka Krievija to plānotu darīt. Mums nāksies reaģēt," uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
ASV norādīja, ka no līguma izstāsies 2. augustā, ja Kremlis prasību iznīcināt 9M729/SSC-8 sistēmu neizpildīs.
Trešdien plānota NATO valstu aizsardzības ministru tikšanās, kurā ministri spriedīs par turpmāko rīcību, ja Kremlis ignorēs prasības. Stoltenbergs gan pagaidām detalizētāk nekomentēja, kāda varētu būt atbilde Krievijai, taču diplomāti izteikušies, ka uz ministru sarunu galda būs, piemēram, ieteikumi tādiem atbildes soļiem kā biežāki ASV kara lidmašīnu pārlidojumi Eiropā, no jūras platformām palaižamu raķešu sistēmu pārvietošana un biežākas militārās mācības.
Krievija jau iepriekš piedraudējusi, ka gadījumā, ja ASV izvietotu no sauszemes platformām palaižamas tuva un vidēja darbības rādiusa kodolraķetes Eiropā, situācija eskalētos līdz tādam saspīlējumam, ko varētu pielīdzināt 1962. gada Kubas raķešu krīzei. Stoltenbergs gan norādīja, ka plānu izvietot Eiropā no sauszemes platformām palaižamas kodolraķetes neesot.
Arī ASV vēstniece NATO Keja Beilija Hačinsone žurnālistiem uzsvēra - pagaidām kā iespējamais atbildes solis tiek apsvērta tikai konvencionālo ieroču izvietošana.
Krievija tikmēr kategoriski noraida, ka būtu pārkāpusi INF nosacījumus, pārmetot Vašingtonai vēlmi iesaistīties jaunā bruņošanās sacensībā.
rekur
jucis
melnais humors