Braže atzīmēja, ka NATO kā organizācija nenodrošina Ukrainai militāro palīdzību, bet gan, piemēram, medicīniskās iekārtas, bezpilota lidaparātus, pret dronu iekārtas un dažādas citas lietas.
Pēc Bražes paustā, samitā runa būs arī par politiskajām attiecībām starp Ukrainu un NATO dalībvalstīm. Paredzams, ka valstis pirmo reizi tiksies kā līdzvērtīgas NATO-Ukrainas padomes dalībvalstis. Tas nozīmē, ka vairs nevajadzēs rīkoties kā līdz šim, kad visām NATO dalībvalstīm, kad tās grib satikt Ukrainas pārstāvjus, jāpaziņo par komisijas tikšanos.
Tāpat Ukraina varēs uz līdzvērtīgiem pamatiem gan sasaukt NATO-Ukrainas padomes sanāksmes, izvēlēties jautājumus, par kuriem diskutēt un konsultēties. NATO ģenerālsekretāra vietnieces ieskatā, tā būs ļoti laba attiecību paaugstināšana. Tāpat līdz samita pēdējam brīdim risināsies arī diskusija par Ukrainas dalības NATO perspektīvu.
"NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir uzsvēris, ka Ukrainas vieta ir NATO, tomēr NATO samitā Viļņā nespriedīs par Ukrainas uzņemšanu. Dienaskārtībā būs jautājums, kādā veidā formulēt dalības perspektīvu un kādi soļi tam ir nepieciešami. Par to sarunas vēl notiek," sacīja Braže.
Taujāta, kādas līdz samitam Viļņā ir diskusijas dalībvalstu starpā Ukrainas kontekstā, jo sniegt dalības perspektīvu varētu būt izaicinoši, jo Ukrainā turpinās karš, Braže akcentēja, ka neviens nevar prognozēt, cik ilgi karš turpināsies.
Viņas ieskatā, visiem līdzīgi domājošajiem partneriem ir viena kopējā interese, proti, Ukrainai karš ir jāuzvar. Kara beigās Ukrainai ir jābūt neatkarīgai, suverēnai un demokrātiskai valstij, kura var iestāties NATO.
"Pirmais uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību un atbalstu, lai Krievija var uzvarēt karā un izdzīt Krievijas karaspēku no savas teritorijas. Tā ir galvenā lieta, uz kuru dalībvalstis patlaban koncentrējas. Jā, samitā tiks diskutēts par politiskajām attiecībām ar Ukrainu un par to, kāds ir NATO un Ukrainas attiecību statuss," pauda Braže.