Atbalsta palielināšana Ukrainai un tās ceļa uz iestāšanos NATO konkretizēšana, Baltijas valstīm ļoti svarīgo NATO reģionālās aizsardzības plānu apstiprināšana, alianses dalībvalstu aizsardzības budžetu palielināšana, Turcijas iebildumu pret Zviedrijas dalības NATO ratifikāciju pārvarēšana ir svarīgākie jautājumi, ko NATO samitā Viļņā šodien un rīt gatavojas apspriest alianses 31 dalībvalsts līderi.
Krievijas iebrukums kaimiņvalstī Ukrainā licis aktivizēt demokrātisko valstu aizsardzības alianses darbību. Kremlis ar savu rīcību panācis pretējo saviem deklarētajiem mērķiem – NATO ne tikai paplašinājusies Krievijas robežu tuvumā, bet arī nostiprina austrumu flanga aizsardzību, izvietojot tur lielāku skaitu karavīru un bruņojuma, palielinot aizsardzības budžetus dalībvalstīs un kopīgi modernizējot bruņojumu.
Uz šo NATO samitu uzaicināto vidū bez Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ir arī Japānas, Austrālijas, Dienvidkorejas, Jaunzēlandes un vairāku Indijas un Klusā okeāna valstu līderi, tāpēc, visticamāk, tiks spriests arī par izaicinājumiem, ko NATO un tās partneriem sagādā Ķīnas militāro ambīciju palielināšanās un Ziemeļkorejas kodoldraudi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 11. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!