Neapmierinātība ar demokrātiju – rekordaugsta

Kembridžas Universitātes pētnieki ir apkopojuši un izanalizējuši apjomīgu globālu aptauju, kas skaidro iedzīvotāju attieksmi pret demokrātiju. Aptaujā piedalījušies četri miljoni respondentu no dažādām pasaules valstīm.

Īpaši augsts neapmierinātības līmenis novērots Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs.

"Visā pasaulē demokrātija ir neapskaužamā situācijā," sacīja pētījuma autors Roberto Foa. 

Kembridžas Universitātes Demokrātijas nākotnes centra ( The Centre for the Future of Democracy) pētījumi tiek veikti kopš 1995. gada, tie atspoguļo dažādus viedokļus par demokrātiju.

2019. gada dati liecina, ka neapmierināto skaits ir pieaudzis no 48% līdz 58%, kas ir augstākais reģistrētais līmenis.

"Mēs konstatējam, ka neapmierinātība ar demokrātiju laika gaitā ir pieaugusi un sasniedz visu laiku augstāko līmeni, īpaši attīstītajās valstīs," sacīja Foa.

Pētījumā, kurš aptver 154 valstis visā pasaulē, respondentiem vaicāts, vai viņi ir apmierināti vai neapmierināti ar demokrātiju savā valstī.

Dati par atsevišķām valstīm sākti vākti jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Ilgtermiņa novērojumi liecina, ka pēdējais lielais demokrātijas ''uzplaukuma vilnis'' tika piedzīvots 20. gadsimta pēdējā desmitgadē. Tas bija periods, kad sabruka komunistiskā vara Austrumeiropā un Centrāleiropā, kas veicināja atbalstu demokrātijai.

Taču pēdējās desmitgades laikā regulāri novērots, ka pieaug neapmierinātība ar demokrātiju.

Pētījuma autori to skaidro ar 2008. gada finanšu krīzi, kas būtiski ietekmēja politiskos un sociālos procesus. Tāpat neuzticību demokrātijai ir veicinājusi 2015. gada bēgļu krīze un dažādu valstu ''ārpolitiskās neveiksmes''. 

Pētījumā uzsvērts, ka šādi apstākļi ir labvēlīgi populisma izplatībai. 

Lielbritānijā apmierinātību ar demokrātiju būtiski ietekmējis Brexit. Šī vienošanās ilgus gadus bijusi strupceļā, un pirms decembra vēlēšanām Lielbritānijā novērots neapmierinātības uzplaukums.

ASV augstākais demokrātijas atbalsts novērots laika periodā no 1995.gada līdz 2005.gadam, kad apmierināti ar demokrātiju bija 75%. Taču drīz sekoja kritums, un apmierināti ar demokrātiju bija vien mazāk par 50%.  

Tikmēr tādās Eiropas valstīs kā Dānijā, Šveicē, Norvēģijā un Nīderlandē apmierinātība ar demokrātiju ir augstāka kā jebkad agrāk. 

''Kā rāda pieredze, tad uzticība demokrātijai ir pasliktinājusies tikai tāpēc, ka demokrātiskas institūcijas nespēj risināt dažas no lielākajām mūsu ēras krīzēm, sākot no ekonomiskām problēmā līdz globālās sasilšanas draudiem,'' sacīja Kembridžas Universitātes pētnieks Foa.