Galvenais izlūkošanas un drošības dienests savā ikgadējā ziņojumā identificēja Ķīnu kā lielāko draudu Nīderlandes ekonomiskajai drošībai.
Dienesta ģenerāldirektors Ēriks Akerboms norādīja, ka Nīderlande kļuvusi par Ķīnas mērķi, jo ir inovatīva valsts, kas izstrādā jaunas tehnoloģijas.
Ķīna izmanto kibertelpu, lai izspiegotu un uzbruktu, bet sūta uz Nīderlandi arī cilvēkus, piemēram, studentus un zinātniekus, lai nozagtu zināšanas vāji aizsargātās vietās.
Nīderlande gada sākumā paziņoja par plāniem noteikt papildu ierobežojumus tādu iekārtu eksportam, kas ražo modernas procesoru mikroshēmas. Nīderlande pievienojās ASV centieniem ierobežot Ķīnas piekļuvi materiāliem, ko izmanto šādu mikroshēmu ražošanai, baidoties, ka tos varētu izmantot ieročos vai militārās loģistikas ātruma un precizitātes uzlabošanai.
Ķīna kritizēja šos soļus kā tirgus principu pārkāpumus starptautiskajā tirdzniecībā.
Akerboms uzsvēra, ka draudi pārklājas, sākot no terorisma, ekstrēmisma, kiberuzbrukumiem, spiegošanas, slēptas ietekmēšanas un sabotāžas un beidzot ar organizēto noziedzību, kas grauj tiesiskumu.
Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā pagājušā gada februārī saasināja situāciju. Sankcijas Krievijas energoresursu importam noveda pie dabasgāzes trūkuma un inflācijas kāpuma. Tas savukārt sekmēja sazvērestības teoriju vairošanos.
"Rezultātā ekstrēmistu atbalstītājiem Nīderlandē pēc koronavīrusa krīzes atkal tika dota iespēja izplatīt sazvērestības teorijas par "ļauno eliti". Dažkārt tādas valstis kā Krievija izmanto nemierus Rietumos, lai slepeni rosinātu sabiedrībā pretrunas," teikts Nīderlandes Galvenā izlūkošanas un drošības dienesta ziņojumā.
Arī Krievija ir ilgstoši aktīvi mēģinājusi nozagt noslēpumus Nīderlandei un citiem Eiropas un NATO sabiedrotajiem, norāda dienests. Ziņojumā uzsvērta dienesta līdzdalība pagājušajā gadā spiegošanā aizdomās turētu 17 Krievijas diplomātu izraidīšanā no Nīderlandes un Krievijas aģenta atmaskošanā, kurš mēģināja iefiltrēties Hāgā bāzētajā Starptautiskajā krimināltiesā.
Dienests norāda uz masveida kiberuzbrukumu, kas pagājušajā gadā tika vērsts pret NATO dalībvalsti Albāniju, kā piemēru "masveida draudiem, kas tagad rodas no valstīm, kurās ir kiberuzbrukumu programmas, piemēram, Ķīnas, Krievijas un Irānas".
Albānija pagājušajā gadā pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Irānu saistībā ar 15.jūlijā notikušo kiberuzbrukumu, kura rezultātā uz laiku tika slēgti daudzi Albānijas valdības digitālie pakalpojumi un tīmekļa vietnes.
Dienests arī norāda, ka "Nīderlandē izplatījies naids, antisemītisms un sazvērestības teorijas", un atklāj, ka novērsis konkrētus draudus, nepieļaujot to realizāciju.
Draudi nāca no "džihādistiem, labējiem teroristiem un cilvēkiem, kuri ir ārkārtīgi naidīgi pret valdību", teikts dienesta paziņojumā.
Džihādistu ekstrēmistu draudus pastiprinājusi arī talibu nākšana pie varas Afganistānā, norādīts ziņojumā.
Komentējot nesen nopludinātos slepenos ASV dokumentus, Akerboms atzina, ka to nonākšana atklātībā demonstrē potenciālās vājās vietas izlūkdienestos.
Viņš piebilda, ka nav iespējams izslēgt līdzīga incidenta iespēju arī Nīderlandē, taču uzsvēra, ka tiek darīts viss iespējamais, lai to nepieļautu.