Lai gan vīrieša vaina ir nepārprotama un arī pats apsūdzētais nenoliedz, ka no viņa rokas miruši 77 cilvēki, 10 nedēļu ilgās prāvas laikā tiesnešiem jāpieņem svarīgais lēmums, vai A. B. Breivīks uzskatāms par pieskaitāmu un pie pilna saprāta esošu personu, lai izciestu sodu cietumā.
Cīnīsies par saprātu
Norvēģija ar satraukumu gaida tiesu, kuras laikā atmiņā tiks rekonstruēti 2011. gada 22. jūlija notikumi, kas iegājuši vēsturē kā asiņainākie kopš Otrā pasaules kara. Toreiz A. B. Breivīks pastrādāja divus terora aktus, kurus nosauca par preventīvu uzbrukumu valsts nodevējiem. Viņš uzsvēra, ka «slepkavības bija nežēlīgas, bet nepieciešamas», lai glābtu Norvēģiju un visu Eiropu no musulmaņiem un multikulturālisma.
Sākumā nogranda sprādziens Oslo centrā, kurā gāja bojā astoņi cilvēki. Pēc tam A. B. Breivīks devās uz nelielo Ūteijas salu, kurā notika valdošās Darba partijas jauniešu nometne. Tur viņš sāka apšaudi, kas ilga vairāk nekā stundu, un nogalināja 69 cilvēkus, no kuriem lielākā daļa bija pusaudži. Ūteijas salā uzbrukuma brīdī atradās simtiem cilvēku, kas centās paslēpties vai metās aukstajā ūdenī, lai glābtu savu dzīvību.
Sabiedrībai smagākais šajā prāvā varētu izrādīties tas, ka A. B. Breivīks to centīsies pārvērst radikālisma sludināšanas platformā un mēģinājumos attaisnot savu noziegumu, norāda raidsabiedrība BBC. Uz to norādījis arī vīrieša advokāts Geirs Lipestads. Viņš uzsvēris, ka A. B. Breivīks apņēmies ne vien aizstāvēt savu rīcību, bet pat žēloties, ka nav iespējis pastrādāt vēl ko zvērīgāku.
Valsti pārņēmušas karstas diskusijas par to, kur A. B. Breivīkam būtu jādodas - uz cietumu vai psihiatriskās ārstniecības iestādi. Novembrī publiskotajos ekspertīzes rezultātos A. B. Breivīks atzīts par nepieskaitāmu. Ārsti secināja, ka vīrietis sirgst ar paranoisku šizofrēniju un dzīvojot pats «savā maldu pasaulē».
Tomēr tiesa norīkoja otru ekspertīzi, kas šomēnes pauda jau pavisam pretēju ainu. Tajā secināts, ka masu slepkava uzskatāms par pieskaitāmu un var tikt tiesāts.
A. B. Breivīks neilgi pirms otrās ekspertīzes publiskošanas paspēja izsūtīt 38 lapaspuses garu vēstuli Norvēģijas medijiem. Viņš sākotnējo atzinumu sauca par «pilnīgu pazemojumu» un uzsvēra, ka ārstēšanās psihiatriskajā slimnīcā būtu ļaunāka par nāvi. Kā ziņoja vīrieša advokāts, A. B. Breivīks ir gandarīts par atkārtotās ekspertīzes rezultātiem un vēlas visiem spēkiem cīnīties par iespēju doties uz cietumu.
Izdzīvojušie grib taisnību
Izvērtējot divus pretrunīgos psihiatriskās ekspertīzes atzinumus, gala lēmums būs jāpieņem tiesai. Ja A. B. Breivīku atzīs par garīgi slimu, viņu nosūtīs uz slēgta tipa psihiatrisko slimnīcu, kur viņam var nākties pavadīt visu atlikušo mūžu.
Pretējā gadījumā masu slepkavam par apsūdzībām terora aktā un apzinātā slepkavībā draud 21 gada cietumsods, ko varēs pagarināt tik ilgi, kamēr vīrieti uzskatīs par bīstamu sabiedrībai.
«Ja viņš ir pieskaitāms, viņa vaina ir acīmredzama,» The Christian Science Monitor norādīja Oslo Universitātes profesors Kristians Andeness, kurš specializējies krimināllikuma jomā. Tiesas lēmums gaidāms jūlija vidū, un eksperti norāda, ka par tā iznākumu pašlaik var tikai zīlēt.
Traģēdijā izdzīvojušie uzsver, ka vienīgais, ko viņi vēlas, ir taisna tiesa. «Mums nepieciešams taisns spriedums, par ko mēs nekaunēsimies nākotnē,» uzbrukumu piedzīvojušo Magnusu Hokonsenu citēja The Local. Toreiz 18 gadu vecais puisis, pamanot zibam lodes, paslēpās klints aizā un tad metās ūdenī, un nopeldēja teju divus kilometrus, pirms viņu uzņēma glābēju laivā.
«Man pats svarīgākais šķiet, lai šis vīrietis nekad vairs neapdraudētu apkārtējos cilvēkus un sabiedrību, un esmu drošs, ka Norvēģijas tiesu sistēma par to parūpēsies,» norādīja Darba kustības jauniešu kustības vadītājs Eskils Pedersens, kurš arī piedzīvojis 22. jūlija notikumus.