Viņa minēja Zviedriju kā biedējošu piemēru saistībā ar Eiropā nesen notikušajiem teroraktiem un patvēruma likumu reformām, kas drīzumā tiks izskatītas Norvēģijas parlamentā.
"Daudzi no tiem, kas sarīkojuši teroraktus Eiropā, ir dzimuši un auguši Francijā un Beļģijā. Tas parāda, cik svarīgi ir gūt panākumus integrācijā, un tas jau atkal ir saistīts ar to, cik daudzi ierodas Norvēģijā. Tāpēc svarīga ir stingrāka imigrācijas politika," viņa uzsvēra.
Pēc Briseles teroraktiem Norvēģijā izvērsušās debates par tā dēvētajām paralēlajām sabiedrībām un pilsētu rajoniem, kuros pat policija neuzdrošinās patrulēt. Ministre atzina, ka problēma pastāv.
"Mums ir ārvalstu karotāji (t.i., Sīrijā un Irākā karojušie ārzemnieki), kas ir pametuši Norvēģiju, un mums ir radikālas vides. Mums nevajadzētu bāzt galvu smiltīs un teikt, ka šeit viss ir kārtībā, bet, par laimi, mēs esam tālu no tādiem apstākļiem, kādi ir citās valstīs, piemēram, Zviedrijā," viņa sacīja ziņu aģentūrai NTB.
Pagājušajā mēnesī kļuva zināms, ka ar džihādistu grupējumu Islāma valsts saistītais vīrietis, kurš neilgi pirms teroraktiem Briselē tika nošauts policijas operācijas gaitā, iepriekš dzīvojis Zviedrijā.
Norvēģijā nav tādas imigrantu geto problēmas kā Zviedrijā, jo patvēruma meklētāji Norvēģijā nevar paši izvēlēties, kur viņi dzīvos, skaidroja ministre.
Viņa atzina, ka Briseles terorakti rada bažas, ka līdzīgi uzbrukumi varētu notikt arī Skandināvijā.
Ministre gan arī atgādināja, ka islāmisti nebija atbildīgi par 2011.gada slaktiņu, kad galēji labējo uzskatu paudējs Anderss Bērings-Breivīks Ūteijas salā, netālu no Oslo, nošāva vairākus desmitus pusaudžu.
Pērn Eiropā ieradās 1,2 miljoni nelegālo imigrantu - pārsvarā no Afganistānas, Irākas un Sīrijas.
Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.