Viesi aicinājuši arī Lietuvu starptautiskā līmenī izdarīt spiedienu uz Norvēģiju, norādot, ka viņu valsts problēmas, iespējams, vieglāk saskatīt no malas.
Šis jautājums Lietuvas mediju uzmanības lokā nonāca pirms vairāk nekā mēneša saistībā ar Norvēģijā aizbildņiem uz laiku nodoto septiņus gadus veco lietuviešu zēnu, emigrantes dēlu Gabrieļu, kuru viņa mātesbrālis janvāra beigās mēģināja slepus nogādāt Lietuvā, taču šo plānu izjauca Zviedrijas tiesībsargāšanas iestāžu darbinieki un zēns tika aizvests atpakaļ uz Norvēģiju.
Lai gan lietuviešu aktīvisti Norvēģijā rīkoja plašu protesta akciju, aicinot atdot Gabrieļu viņa īstajai mātei, tomēr pēc šā notikuma viņai atņemtas vecāku tiesības un pilnīgi aizliegts tikties ar dēlu.
Kā diskusijā Seimā norādījis jurists Māriuss Reikeross, kas ne vienu vien gadu strādājis ar bērnu aizbildnības lietām un sadarbojies ar ANO cilvēktiesību aizstāvības institūcijām, Norvēģijas dienestu darbība ir pretrunā ar ANO Bērnu tiesību konvenciju.
Pēc viņa teiktā, viena no galvenajām problēmām Norvēģijā ir tā, ka pašiem bērniem "nav tiesību uz savām tiesībām, viņi netiek uzklausīti un nepiedalās lēmumu pieņemšanā".
Savukārt cilvēktiesību aktīvists Raimonns Skorsta, kas dibinājis asociāciju izjaukto ģimeņu tiesību aizstāvībai, uzskata, ka Norvēģijas bērnu tiesību speciālistiem ir "pārāk lielas pilnvaras un pārāk maza kompetence". Pēc viņa teiktā, lietuvieši nebūt nav pirmie, kas saskārušies ar šo problēmu.
Reikeross pastāstījis, ka pēdējā laikā viņš daudz strādājis ar kādas čehietes lietu, kurai Norvēģijā atņemti divi bērni. Pašlaik zēni dzīvo pie dažādiem aizbildņiem, katrs citā Norvēģijas vietā, un mātei atļauts tikties ar viņiem divreiz gadā uz 15 minūtēm.
"Čehijas premjerministrs, prezidents un Eiropas Parlamenta deputāti pieliek daudz pūļu, lai šī lieta tiktu atrisināta par labu zēna mātei," viņš piebildis.
Skorsta pastāstījis, ka pats labi saprot lietuviešu raizes, jo viņam nācies arī personiski saskarties ar Norvēģijas bērnu labklājības dienestu "Barnevernet", kad divi viņa bērni nodoti pagaidu aprūpētājiem. Viņam nācies tos patvaļīgi atņemt un uz laiku izvest no valsts. Sākumā arī Skorsta cerējis, ka visu var atrisināt tiesiskā ceļā, bet piedzīvojis vilšanos.
"Politiķi ar mani sāka runāt vienīgi tad, kad izveidoju asociāciju," stāstījis jurists.
Tagad Skorstas ģimene atgriezusies Norvēģijā, jo lieta izbeigta. Tomēr viņš aicinājis vecākus apzināties, ka nesekmīga nolaupīšanas mēģinājuma gadījumā viņi savus bērnus vairs neredzēs.
"Taču neiespējami tas nav. Bijis daudz gadījumu, kad vecāki savus bērnus nolaupījuši un viss beidzies labi," piebildis viesis.
Skorsta uzskata, ka Eiropā izskanējusī neapmierinātība par šo situāciju ir noderīga arī pašiem norvēģiem.
"Jūs to mākat labāk," viņa teikto citē "15min.lt". "Es nejokoju. Ārvalstniekiem organizēšanās padodas daudz labāk. Varbūt tādēļ, ka viņi nav tik cieši piesaistīti pie Norvēģijas sistēmas, varbūt viņi ir demokrātiskāki. Mums tiešām patīk, kā jūs protat cīnīties par savām tiesībām," viņš sacījis, atbildot uz jautājumu, kādēļ norvēģi pret saviem dienestiem necīnās paši, bet lūdz to darīt Lietuvas Seimu.
Skorstam piebalsojis arī Reikeross, atgādinot, ka uz lietuviešu rīkoto protesta akciju ieradušies gandrīz tūkstoš cilvēki, kamēr uz līdzīgām pašu norvēģu rīkotām akcijām - tikai daži desmiti.
"Ceru, ka sadarbībā ar citām valstīm mēs atradīsim labus risinājumus visu Eiropas valstu gadījumos," viņš norādījis.
Kā preses konferencē izteikusies asociācijas "Rietumlietuvas vecāku forums" vadītāja Kristīna Paulike, "Lietuvas pilsoņa Gabrieļus stāsts iekustinājis daudzas problēmas". Pēc viņas teiktā, līdz šim nav precīzi noteikts, kādus soļus Lietuva gatava spert, aizstāvot savas valsts pilsoņus bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Pasākumu "Bērnu tiesību garantēšana Lietuvā un ārvalstīs: valsts un ģimene - viena komanda?" sarīkojušas nevalstiskās organizācijas "Rietumlietuvas vecāku forums", "Lietuvas vecāku forums", "Nacionālā ģimeņu un vecāku asociācija" un apvienība "Pro Patria".
Tomēr medijos izskanējuši arī atšķirīgi viedokļi, tostarp paustas nopietnas bažas, ka pirmkārt Lietuvai pašai būtu jāmaina sava bērnu tiesību un ģimenes politika un jāatsakās no ieraduma rakstīt ANO Bērnu tiesību komitejai formālas atskaites.
Kā uzskata koalīcijā "Par bērna tiesībām" iekļautā nodibinājuma "Cilvēktiesību uzraudzības institūts" direktore Dovile Šakaliene, Lietuva joprojām neiegulda bērnu tiesību aizsardzībā un ģimenes politikā pienācīgus resursus, kas ļautu dažādiem dienestiem sadarboties šai jomā un sniegt vecākiem kompetentu un savlaicīgu palīdzību. Pēc viņas teiktā, tad varbūt nenāktos dzirdēt par bērniem, kurus dzērājmāte nomērdējusi badā vai nositusi bez atļaujas paņemta maizes riecieniņa dēļ.
Uz iespējamiem pārmetumiem, ka "šie šausmu stāsti ir no pavisam citas operas", viņa atbildējusi ar jautājumu: "Cik dienu jāraud bērnam, kas pamests mājās viens, lai bērnu aprūpes dienesti varētu iejaukties, cik sitienu bērnam jāizcieš, lai to vairs nesauktu par audzināšanu, cik svešu tēvoču mātes gultā viņam jāredz, pašam klusi sēžot kaktiņā?"
Pēc viņas teiktā, Lietuvai nepieciešama reāla bērnu aprūpes un ģimeņu atbalsta sistēmas reforma, ir jāizstrādā pakalpojumu infrastruktūra, kas palīdzētu ģimenēm audzināt bērnus, un vienlaikus jāgatavo profesionāli aizbildņi, kas savās ģimenēs uz laiku vai pavisam varētu pieņemt "nepopulārus" bērnus ar īpašām vajadzībām vai uzvedības problēmām.
"Kamēr viena bērna audzināšanai iestādēs atvēlēsim no divarpus līdz sešiem tūkstošiem litu (725 līdz 1740 eiro), bet aizbildņiem atmetīsim tikai žēlastības dāvanas un audžuvecākiem vispār neko, tikmēr dzīvosim liekulības karaļvalstī," Šakaliene sacījusi portālam Balsas.lt. "Bažas, ka bērni var kļūt par peļņas avotu, skan absurdi. Vai tad šobrīd tā nav? Desmitiem miljonu iestādēm - vai tad tas nav bizness? Bez naudas bērnus vēl neviens nav uzaudzinājis - tādēļ labāk maksāsim par to, lai viņi aug ģimenē, kur bērniem tiks pievērsta personiska uzmanība."
"Pievienošos organizācijas "Glābiet bērnus" vadītājai Rasai Dičpetrienei - ja tik daudzi cilvēki spēj apvienot spēkus cīņā par vienu bērnu (..), tad varbūt mēs spētu apvienoties arī to tūkstošu bērnu dēļ, kuri šeit, Lietuvā, dzīvo bērnunamos, kuri dzīvo visādos midzeņos, kuri katru dienu tiek pirkti un pārdoti, kuri tiek kaustīti tepat aiz sienas vai sēž, atstāti mājās ar paciņu makaronu nedēļai? Viņi ir mūsu bērni, viņi ir ir tepat līdzās, Lietuvā," viņa piebildusi.