5,3 miljonu iedzīvotāju lielā Norvēģija ir Eiropā lielākā naftas un gāzes ieguvējvalsts. Šo energoresursu pārdošana veido 36% no valsts kopējā eksporta apjoma un 12% no iekšzemes kopprodukta. Taču kopš 2014. gada, kad sākās ilgstošais naftas cenu kritums, Norvēģijas ieņēmumi no energoresursiem ir ievērojami samazinājušies. Šī iemesla dēļ nozarē ir likvidēti jau aptuveni 50 tūkstoši darbavietu, bet Norvēģijas ekonomika stagnē. Šī gada pirmajā un otrajā ceturksnī tā pieauga tikai par 0,7%.
Lai kompensētu zemo naftas cenu radīto iztrūkumu valsts budžetā, Norvēģijas valdība pagājušajā gadā pirmo reizi no pensiju fonda izņēma vairāk naudas, nekā tajā ieguldīja. 1990. gadā izveidotā fonda mērķis ir nodrošināt Norvēģijas labklājības valsti arī pēc tam, kad kādudien naftas resursi beigsies.
Norvēģijas Valdības pensiju fonda uzkrājumu apmērs septembrī pārsniedza viena triljona dolāru (847 miljardi eiro) atzīmi. Fonds galvenokārt iegulda akcijās, obligācijās un nekustamajos īpašumos. Tam pieder daļas aptuveni 9000 ārvalstu uzņēmumos. Tajā pašā laikā tam ir stingras ētiskās vadlīnijas, tās neatļauj investēt kompānijās, kas ir apsūdzētas nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos, nepilngadīgo darba izmantošanā, vides piesārņošanā, kā arī tabakas un atsevišķos ieroču ražotājos.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 21.novembra laikrakstā Diena!
Valdis
Янис