EP deputātu ietekme mērīta ar nevalstiskās organizācijas izveidotu punktu sistēmu, kurā vērtēti tādi politiķu darba faktori kā ziņošana par dažādiem dokumentiem, ēnu ziņošana, iesaistīšanās balsojumos, amats EP, piedalīšanās komitejās vai to vadīšana, nacionālās delegācijas vadība, amats politiskajā partijā, saikne ar nacionālo valdību, dalība Brexit sarunās, tā dēvētās maigās varas prasmes u.c.
Savukārt Latvijas ietekme EP kopumā novērtēta kā teju viszemākā - piecu līmeņu skalā Latvija ierindota ceturtajā līmenī. Līdzvērtīgi Latvijai novērtēta Īrijas, Dānijas, Francijas, Slovākijas un Ungārijas ietekme EP.
Valstis, kuru kopējā ietekme vērtēta zemāk nekā Latvijai ir Igaunija, Lietuva, Grieķija, Kipra un Lielbritānija,
savukārt kā visietekmīgākās Eiropas Savienības valstis pētījumā novērtētas Somija, Vācija, Čehija, Malta un Beļģija.
Tāpat par samērā ietekmīgām novērtētas Rumānija, Slovēnija, Bulgārija, Austrija, Nīderlande, Polija, Itālija, Spānija, Luksemburga, Zviedrija, Horvātija un Portugāle.
Pētījuma aprakstā skaidrots, ka tradicionāli valstu ietekmi EP mēdz mērīt, balstoties uz vēlētāju skaitu, taču šāds ietekmes iedalījums tapis, sadalot valstu statistiskos ietekmes koeficientus ar deleģēto EP deputātu skaitu. Pēc pētījuma autoru skaidrojuma, tādā veidā iespējams noskaidrot, kuru dalībvalstu politiķi izdarījuši vairāk nekā no tiem parasti tiek sagaidīts, un kuri - mazāk.
EP vēlēšanas Latvijā notiks maijā nogalē, un no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti.
hmm
pepe
ietekmīgs ministrs