Pagājušajā nedēļā Grieķijas krīzē "uzvarēja Eiropas gars", norādījis Olands nedēļas izdevumam Journal du Dimanche.
"Bet mēs nevaram apstāties," uzskata Olands. Viņš norādīja, ka atbalsta uzskatu, kas paredz "īpašu budžetu un parlamentu, kas nodrošina demokrātisku kontroli".
Saskaņā ar 1992.gada Māstrihtas līgumu valstīm, kurās ir vienota eiro valūta, jāpakļaujas vienotiem noteikumiem par aizņemšanos un budžeta deficītu.
Tomēr Grieķijas krīze atklāja, ka viena no 19 eirozonas dalībvalstīm bija konsekventi padziļinājusi budžeta deficītu un uzkrājusi masīvu parādu apjomu.
Kritiķi uzskata, ka problēma ir tajā, ka trūkst centralizētas kontroles pār nacionālajām fiskālajām politikām, kuru suverenitāte patlaban tiek ārkārtīgi sargāta.
Olands uzskata, ka būtu laiks mainīt eiro pārvaldību.
"Dalīt eiro ir vairāk nekā gribēt konverģenci," sacīja Olands.
"Tā ir izvēle, ko izdarījušas 19 valstis, jo tas bijis viņu interesēs. Neviena valdība, kopš eiro radīšanas nav uzņēmusies atbildību no tā atteikties," norādīja Olands.
"Šī izvēle prasa pastiprināt organizāciju un valstu avangardu, kas to izlems," uzskata Francijas prezidents.