Starp šī gada festivāla otrajā skrējienā cietušajiem ir pieci ASV pilsoņi, trīs spāņi un divi francūži. Tostarp divus no amerikāņiem sabadījuši vērši, kas tiek dzīti pa šaurajām ieliņām. Viens no sabadītajiem cietis smagi.
Pārējie astoņi guvuši sasitumus un nobrāzumus, skrējiena laikā paklūpot bruģētajās ieliņās, kas lietus dēļ bija stipri slidenas.
Kopumā medicīniskā palīdzība pēc skrējiena sniegta 77 cilvēkiem.
Piektdienas skrējienā, ar kuru tika atklāts šī gada festivāls, smagus ievainojumus guva kāds 46 gadus vecs spānis.
Vēršu skrējieni Pamplonā notiek kopš 1911.gada. Katru rītu plkst.8 seši cīņu vērši tiek izlaisti brīvībā senās pilsētas centra ielās. Viņi skrien uz arēnu, kur vakarā tiek nogalināti vēršu cīņā un vēlāk servēti pilsētas restorānos. Drosminieki skrien līdzās vēršiem, apbruņojušies ar sarullētām avīzēm, tomēr daudzi dalībnieki pārkāpj noteikumus un pieskaras dzīvniekiem ar rokām.
Tiek uzskatīts, ka vēršu skrējieni aizsākušies XVI gadsimtā. Pasākums kļuva slavens, pateicoties Ernesta Hemingveja 1926.gada romānam "Un saule lec", un tagad uz pilsētu, kurā dzīvo ap 200 000 cilvēku, ik gadu dodas simtiem tūkstošu apmeklētāju no visas pasaules. Turklāt vēl vairāki miljoni cilvēku pie televīzijas ekrāniem ik gadu vēro atklāšanas ceremoniju un ikrīta vēršu skrējienus.
Bīstamie skrējieni vidēji ilgst nepilnas četras minūtes, un pieredzes bagātākie dalībnieki pirms tā skaita lūgšanu svētajam Ferminam.
Šīs sestdienas skrējiens ilga aptuveni minūti ilgāk, nekā ierasts, jo viens no vēršiem apjukumā uz brīdi sāka skriet pretējā virzienā.
Līdzās vēršu skrējieniem festivāls piedāvā arī dejas un daudz, daudz alkohola.
Kopš 1911.gada vēršu skrējienu laikā dzīvību zaudējuši 15 cilvēki, un pēdējais letālais gadījums bija 2009.gadā, kad vērsis sabadīja kādu 27 gadus vecu spāni kaklā, sirdī un plaušās.