Sarkozī pirmdienas pēcpusdienā iesniedza prasību pret portālu Mediapart, kas sestdien publiskoja vēstuli, kurā apgalvots, ka toreizējais Lībijas diktators piešķīris 50 miljonus eiro (35,14 miljonus latu) Sarkozī kampaņai. Izmeklēšanā tiks noskaidrots, vai mediji "viltojuši dokumentus vai arī izmantojuši viltotus materiālus" un vai "tikusi izplatīta nepatiesa informācija".
Lai gan runas par to, ka bijušais Lībijas diktators esot finansējis Sarkozī priekšvēlēšanu kampaņu nav nekas jauns, dokuments, uz kura redzams kādreizējā Lībijas ārējā izlūkdienesta vadītāja Musas Kusas paraksts, atklātībā nonāk pirmo reizi.
Sarkozī skandālā ierauts vien dažas dienas pirms izšķirošās prezidenta vēlēšanu kārtas, kurā pašreizējais Elizejas pils saimnieks sacentīsies ar sociālistu kandidātu Fransuā Olandu. Kā liecina pirmdien publiskotie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, svētdien gaidāmajā vēlēšanu otrajā raundā uzvarētāja laurus plūks Olands, par kuru grasās balsot 53% vēlētāju, bet par Sarkozī savu balsi gatavi atdot 47%. 22% aptaujas dalībnieku nevēlējās atklāt, par kuru prezidenta amata pretendentu balsos.
Analītiķi tikmēr prognozē, ka vēlēšanu rezultātu lielā mērā izšķirs tie vairāk nekā seši miljoni vēlētāju, kas pirmajā raundā balsoja par galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līderi Marinu Lepēnu. Kā noskaidrots Ipsos veiktajā aptaujā, 54% Lepēnas vēlētāju 6.maijā grasās balsot par Sarkozī, bet 14% nolēmuši atbalstīt Olandu.
Pēdējā nedēļā pirms izšķirošās kārtas abi prezidenta amata pretendenti ieplānojuši vērienīgus priekšvēlēšanu mītiņus. Trešdien abi kandidāti piedalīties televīzijas debatēs, kas varētu būt Sarkozī pēdējā iespēja pārliecināt vēlētājus uzticēt viņam vēl vienu pilnvaru termiņu.