Aģentūra atgādina, ka Latvija, Lietuva un Igaunija pēc 2008.–2009.gadā pārdzīvotās smagās ekonomiskās krīzes veiksmīgi pārbalansēja savas ekonomikas un atjaunoja izaugsmi. "[Baltijas valstu piemērs] sniedz interesantas mācībstundas pašreizējām problēmām eiro zonas perifērijā – Grieķijā, Portugālē un Īrijā," norāda "Fitch".
Aģentūras analītiķi šajā saistībā vērš uzmanību uz to, ka gan Baltijā, gan Īrijā, Portugālē un Grieķijā pirmskrīzes periodā situācija bija līdzīga – krasi palielinājās maksājumu konta deficīts saistībā ar ārkārtīgi straujo kreditēšanas iekšzemes pieprasījuma pieaugumu līdzās darbaspēka izmaksu kāpumam.
"Igaunija, Latvija un Lietuva piedzīvoja smagas ekonomiskas krīzes 2008.–2009.gadā un apliecināja – lai gan ir sāpīgi koriģēt lielās makroekonomiskās nelīdzsvarotības un atjaunot izaugsmi, pastāvot fiksētiem valūtu kursiem, tas nav neiespējami," norāda reitingu aģentūra.
Tomēr, pēc "Fitch" uzskata, Baltijas veiksmes stāstu, strauji izkļūstot no krīzes, visticamāk, varētu atkārtot tikai Īrija. "Daudz ciešākas paralēles [ar Baltiju], šķiet, iespējams varētu būt Īrijai, ņemot vērā tās elastīgāko darba tirgu, atvērto ekonomiku un investīcijām pievilcīgo vidi," pieļauj "Fitch" eksperti.
Viņi atgādina, ka Baltijas valstis spēja tikt galā ar lielo ārējo nesabalansētību, īstenojot tā dēvēto iekšējo devalvāciju, kuras gaitā samazinājās algas, iekšzemes patēriņš un inflācija. Šī iekšējā devalvācija bija sāpīgs process – Latvija, Lietuva un Igaunija 2008.–2009.gadā piedzīvoja iekšzemes kopprodukta kritumu par 18%. Tomēr jau 2011.gadā Baltijas valstu ekonomikās atjaunojās spraigs izaugsmes temps, ko veicināja spēcīgie eksporta rezultāti. Līdz ar to atjaunojās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārējā konkurētspēja un pārliecība par šo valstu maksātspēju, uzsver "Fitch".
Arī eiro zonas perifērijas valstis savu konkurētspēju vidējā termiņā var atjaunot tikai tad, ja ļaus cenu un algu līmeņiem samazināties, pārliecību pauž reitingu aģentūra, piemetinot, ka šādu korekciju konkurētspējas atjaunošanai paredz programmas, ko ar Grieķiju, Portugāli un Īriju noslēguši starptautiskie aizdevēji –Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Savienība (ES).
Tomēr "Fitch" atzīst, ka grūtībās nonākušajām eiro zonas zemēm šādus pasākumus īstenot būs ļoti grūti. "Baltijas pieredze rāda, ka šis process ir garš, grūts un sāpīgs," teikts pārskatā.
Tā autori min, ka Baltijas valstu priekšrocība bija to elastīgie darba tirgi, kas ļāva krasi samazināt algas un cenas un atjaunot konkurētspēju. Turklāt Baltijas valstis spēja pārvirzīt resursus uz eksporta sektoru, veicinot uz eksportu balstītu izaugsmi. Līdzīgs scenārijs varētu būt Īrijā, jo arī šajā valstī ir atvērta ekonomika ar elastīgu darba tirgu un tur ir notikušas krasas cenu un algu korekcijas. Grieķijā, Portugālē, kā arī Spānijā darba tirgus ir mazāk elastīgs, taču, ja tiktu īstenotas darba tirgus reformas, tas ļautu koriģēt darbaspēka izmaksas, secina "Fitch".
Starp Baltijas valstu priekšrocībām aģentūra min arī to, ka tām atšķirībā no eiro zonas perifērijas valstīm bija salīdzinoši zemi parādu līmeņi, tika panākta politiska vienprātība par nepieciešamību īstenot taupības pasākumus un nesākās sociālie nemieri.
Pārskatā secināts, ka eiro zonas perifērijas valstis ir zaudējušas piekļuvi tirgum, bet to banku sektori cieš no finansējuma spiediena. Savukārt Baltijas valstīs uzticamību bankām veicināja SVF un ES finanšu atbalsts Latvijai un Ziemeļvalstu banku atbalsts visām trijām Baltijas valstīm. Līdzīgu atbalstu eiro zonas perifērijas valstīm finansējuma veidā pašlaik sniedz Eiropas Centrālā banka, taču jāņem vērā, ka Grieķijas, Portugāles un Īrijas banku sektors ir lielāks nekā Baltijā.
"Fitch" pārskatā īpaši slavē Latviju, norādot, ka mūsu valsts valdības reakcija krīzes risināšanas jomā bija strauja un saskaņā ar SVF ieteikumiem. "Latvijas pieredze ļauj secināt, ka savlaicīgs finanšu atbalsts kopā ar apņēmīgu politisko reakciju var radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai notiktu korekcijas un tiktu atgūta piekļuve tirgum," paskaidro aģentūra.
Baltijas valstu pieredze ļauj secināt, ka bargi taupības pasākumi un recesija ir iespējama bez sociāliem nemieriem. "Tomēr vēsturē ir grūti atrast precedentus, kad valstis bez politiskām krīzēm pārdzīvo tik smagas recesijas, kā tas bija Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs," atzīst "Fitch".
"Baltijas piemērs, iespējams, ir unikāls – Latvijā un Igaunijā valdības, kas īstenoja skarbus taupības pasākumus, tika atkārtoti ievēlētas demokrātiskās vēlēšanās. Tomēr sociālā attieksme [pret taupības pasākumiem] Portugālē un Grieķijā atšķiras no sociālās nostājas Baltijā, kā dēļ var būt iegrožots iespējamo korekciju temps šajās eiro zonas valstīs," teikts pārskatā.
Tā autori pauž viedokli, ka viens no faktoriem, kura dēļ Baltijā veiksmīgi izdevās īstenot taupības programmas, bija Baltijas valstu valdību skaidrā komunikāciju stratēģija. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā "iedzīvotāji saprata, ka grūtas politiskās izvēles ir neizbēgamas. Sociālo kohēziju, iespējams stiprināja fakts, ka Baltijas valstis savā nesenajā vēsturē ir piedzīvojušas smagākus ekonomiskos apstākļus salīdzinājumā ar eiro zonas zemēm," pieļauj "Fitch".
Turklāt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā arodbiedrības ne tik tuvu nav tik ietekmīgas kā, piemēram, Grieķijā, tāpēc Baltijas valstīs valdības var lielā mērā ignorēt šīs organizācijas, piemetināts pārskatā.
(papildināts viss teksts)