Referendumā pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem nobalsojuši 61,31% grieķu, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.
"Drīz pēc referenduma rezultātu paziņošanas es uzzināju par atsevišķu Eirogrupas dalībnieku un partneru vēlmi attiecībā uz manu neesamību tās sanāksmēs," savā blogā norāda Varufakis, kurš bieži vien pēdējo mēnešu laikā nonācis viedokļu nesaskaņās ar kreditoriem.
"Par" vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.
Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.
Neskatoties uz neskaidrību par valsts nākotni un palikšanu eirozonā, tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu.
Tikmēr starptautisko kreditoru priekšlikumu noraidīšana ir uzvara Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, kurš aicināja grieķus balsot "pret", sakot, ka kreditoru priekšlikumu noraidīšana dos valdībai stiprākas pozīcijas pie sarunu galda un ļaus noslēgt labāku vienošanos.
Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par "ilgspējīgu risinājumu".
Viņš paziņoja, ka ir gatavs turpināt sarunas, bet atzina, ka viegla risinājuma nebūs.
"Šodien mēs svinam demokrātijas uzvaru," uzrunā televīzijā paziņoja Ciprs, raksturojot svētdienu kā spožu dienu Eiropas vēsturē.
"Mēs pat visgrūtākajos apstākļos pierādījām, ka demokrātija nepakļausies šantāžai," sacīja Ciprs, kurš par referenduma rīkošanu paziņoja naktī no 26. uz 27.jūniju.
Grieķijas kreditori bija prasījuši veikt reformas apmaiņā pret glābšanas programmas pagarināšanu līdz novembrim. Kad pagājušajā nedēļā sarunas izjuka, glābšanas programma netika pagarināta un tā beidzās paredzētajā termiņā - 30.jūnijā.
Tā kā grieķiem referendumā faktiski tika lūgts balsot par piedāvājumu, kas tehniski vairs nav spēkā.
Daudzi Eiropas līderi pirms referenduma paziņoja, ka "Nē" nometnes uzvara būtībā nozīmēs Grieķijas atteikšanos no eiro, vai arī vismaz ieiešanu nezināmā teritorijā, kas var kaitēt Grieķijas attiecībām ar eirozonu.
Tomēr Grieķijas koalīcijas valdība, kuru veido Cipra radikāli kreisā partija Syriza un Neatkarīgie grieķi (ANEL), pauda pārliecību, ka vienošanos būs iespējams panākt.
"Ņemot vērā nelabvēlīgos apstākļus pagājušajā nedēļā, jūs esat izdarījuši ļoti drosmīgu soli," uzrunā televīzijā sacīja Ciprs.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands jau svētdienas vakarā pa telefonu apsprieda referenduma rezultātus, atklāja Merkeles birojs, piebilstot, ka abi līderi bijuši vienisprātis, ka "grieķu tautas balsojums ir jārespektē".
Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka referenduma rezultāti ir ļoti skumji Grieķijas nākotnei.
Lai apspriestu referenduma rezultātus, otrdien plānots eirozonas līderu samits un eirozonas finanšu ministru tikšanās.
"Grieķijas ekonomikas atlabšanai smagi pasākumi un reformas ir neizbēgamas. Mēs tagad gaidīsim grieķu varasiestāžu iniciatīvas," sacīja Deiselblūms.
Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels pavēstīja, ka Grieķijas valdība ved savu tautu pretī skarbai taupībai un bezcerībai.
Ciprs ir "noārdījis pēdējo tiltu, pa kuru Eiropa un Grieķija varēja virzīties pretī kompromisam," paziņoja Gabriels, uzsverot, ka ar šādu referenduma iznākumu ir grūti iedomāties sarunas par miljardiem lielu palīdzības programmu.
Tikmēr Beļģijas finanšu ministrs Johans van Overtvelds pauda samiernieciskāku nostāju, sakot, ka referenduma iznākums sarežģī lietas, bet sarunas joprojām ir iespējamas un tās var atsākties tuvāko stundu laikā.
(papildināta visa ziņa)