Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta priekšnieks Remigijus Baniulis griezās ar lūgumu pie Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka Oskara Āboliņa, vai nav iespējas dzēšanas darbos iesaistīt arī helikopteru no Latvijas, portālu Diena.lv informēja VUGD.
Tā kā VUGD šādas tehnikas nav, taču nepieciešamības gadījumā palīdzību sniedz Nacionālie bruņotie spēki (NBS), tad kaimiņu valsts ugunsdzēsēju lūgums tika nodots NBS komandierim Raimondam Graubem. Atsaucoties VUGD lūgumam, Nacionālie bruņotie spēki ugunsnelaimes lokalizēšanai uz Lietuvu nosūtīja Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteru Mi-17, kas aprīkots ar speciālu mežu un purvu ugunsgrēku dzēšanas aprīkojumu - mīkstu ūdens konteineru Bemby Bucket, ar kuru no ūdenstilpnes var pacelt līdz pat 2,5 tonnas ūdens.
Uz notikuma vietu helikopters izlidos līdz plkst.17 un ugunsdzēšanas darbos notikuma vietā iesaistīsies līdz tumsas iestāšanās laikam. Pēc Lietuvas puses lūguma un nepieciešamības, bruņoto spēku helikopters ugunsgrēka dzēšanas darbus var turpināt arī sestdien. Ugunsgrēka dzēšanā Kuršu kāpā aviācijas bāzes helikopters ir bijis iesaistīts arī pirms vairākiem gadiem.
Fotogrāfijās no notikuma vietas redzams, ka liesmas, kas sākumā skāra tikai meža zemsedzi, jau ceļas augstu pāri koku galotnēm. Arī Klaipēdā no Kuršu jomas pretējā krasta jau jūtama viegla dūmu smaka un redzams, kā sākotnēji šaurais dūmu stabs virs meža izvērsies teju visā kāpu platumā. Pastāv bažas, ka karstumā varētu eksplodēt kara laika spridzekļi, kas varētu būt saglabājušies blīvajās priežu audzēs.
Cīņā ar liesmām, kas pārņēmušas gandrīz 40 hektārus meža, iesaistījušies ugunsdzēsēji no Nidas, Klaipēdas, Kretingas, Gargždiem un Palangas, palīgspēki tiek gaidīti arī no Šauļiem. Dzēšanā jau iesaistījies arī helikopters, tam pievienosies vēl viens. Palīgā ugunsdzēsējiem atsteigušies arī nacionālā parka darbinieki.
Mediji ziņo par trim ugunsgrēka perēkļiem. Kā portālam Delfi.lt pastāstījusi parka direkcijas vadītāja Aušra Fēzere, ar buldozeriem tiks mēģināts apturēt liesmu virzību uz ziemeļiem un dienvidiem - pussalas garenvirzienā. "Pēc manām ziņām, rietumu pusē uguns jau tuvojas pludmalei," viņa piebildusi.
Uz nelaimes vietu steidzami devies arī iekšlietu ministrs Dailis Alfonss Barakausks un Klaipēdas ugunsdzēsības dienesta vadība. Autocisternas pāri Kuršu jomai celtas arī ar prāmi no kontinenta puses, tādēļ ierobežota pārējo mašīnu pārcelšana.
Lietuvas ugunsdzēsības dienests izplatījis paziņojumu, kurā teikts, ka ugunsgrēka dēļ apturēta prāmju satiksme pāri Kuršu jomai un autosatiksme ugunsgrēka zonā. Cilvēkiem ieteikts šobrīd nedoties uz Neringas pašvaldību.
Ziņa par ugunsnelaimi Alksnīnes kontrolposteņa tuvumā pusdienlaikā saņemta Vienotajā palīdzības dienestu centrā.
Kā norādījusi Fēzere, lai gan nelaime pamanīta ļoti savlaicīgi, situācija kalnu priedīšu audzē mainās ļoti ātri. Lietus nav bijis sen, un izkaltusī meža zemsedze deg kā papīrs.
Klaipeda.diena.lt vēsta, ka vējš liesmas dzen uz arī pārceltuves pusi, bet ziņas no pašas notikuma vietas ir skopas, jo ugunsdzēsēji visus spēkus velta dzēšanai. Portāls Ve.lt raksta, ka netālu no ugunsgrēka vietas smiltīs iestigusi ugunsdzēsēju mašīna. Pārvietoties pa kāpām nav viegli arī specializētajai tehnikai. Grūti piekļūt arī Kuršu jomas krastam, lai iesūknētu cisternās ūdeni.
Parka teritorijā ierīkotas arī īpašas novērošanas kameras, kuru uzdevums ir pēc iespējas laicīgāk fiksēt iespējamos ugunsgrēku perēkļus, lai tos paspētu lokalizēt.
Fēzere norādījusi, ka šai gadījumā dūmus mežā daudz ātrāk pamanījis garāmbraucošs parka darbinieks, tomēr arī kameru lietderību nav pamata apšaubīt.
Tā dzēšanā iesaistījās Lietuvas bruņoto spēku helikopteri un kuģis, palīgā atsteidzās arī ugunsdzēsēji no Krievijas Kaļiņingradas apgabala, bet sausajā un vējainajā pavasarī liesmas priedulājā izplatījās neiedomājami strauji. Pēdējais ugunsgrēka perēklis tika apdzēsts pēc vairāk nekā trim nedēļām.
Sakopjot ugunsgrēkā izpostītās platības, aptuveni 180 hektāros nācās veikt kailcirti. Apmēram 10 hektāri izdegušā meža tika atstāti zinātnieku novērošanai, bet vēl hektārs - lai cilvēki varētu gūt priekšstatu, kādu postu var nest neuzmanīga attieksme pret uguni.
Izdegušā meža atjaunošanai līdzekļus ziedoja gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, bet valstij šis ugunsgrēks izmaksāja aptuveni divus miljonus litu (gandrīz 580 000 eiro).
(Pievienota no 2. līdz 4.rindkopai.)